Jautājums
Kāda ir nozīme Tā Kunga Mielastam/ Kristiešu Vakarēdienam?
Atbilde
Tā Kunga Mielasts sniedz dvēseli saviļņojošu pieredzi ņemot vērā to jēgas dziļumu, ko tas satur. Sen atpakaļ, Ebreju Lieldienu svinību laikā, Jēzus nāves priekšvakarā, Jēzus pats nodibināja nozīmīgi jaunu sadraudzības mielastu, ko mēs ievērojam līdz pat šai dienai. Tā ir neatņemama daļa Kristiešu dievkalpojumos. Tas liek mums atcerēties mūsu Kunga nāvi un augšāmcelšanos, kā arī liek gaidīt Viņa brīnišķīgo, godības pilno atgriešanos nākotnē.
Ebreju Lieldienas bija vieni no vissvētākajiem svētkiem starp visiem citiem reliģiozajiem gada svētkiem. Tie tika svinēti kā uzvara pār Ēģipti, kad visi ēģiptiešu pirmdzimtie mira, bet izraēlieši tika pasaudzēti, jo jēra asinis bija izšļakstītas uz visām viņu durvīm. Pats jērs tika cepts un ēsts ar neraudzētu maizi. Dieva pavēle bija dota visām nākošajām paaudzēm par šo svētku ievērošanu. Šis stāsts ir aprakstīts 2. Mozus gr. 12. pantā.
Tā Kunga Mielasta laikā- Ebreju Lieldienu svētkos- Jēzus paņēma maizes klaipu un pateicās Dievam. To laužot un dodot saviem mācekļiem Viņš sacīja: ”Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to dariet, mani pieminēdami. Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas” (Lūkasa ev.22:19-21). Svētku vakaru Viņš noslēdza ar dziesmu un viņi devās uz eļļas kalnu. Kā Jēzus jau bija paredzējis, tur Jūda Viņu nodeva. Nākamajā dienā Viņš tika sists krustā.
Ziņojumi par Tā Kunga Mielastu ir atrodami Mateja 26:26-29; Marka 14:17-25; Lūkasa 22:7-22 un Jāņa 13:21-30 evaņģēlijos. Apustulis Pāvils rakstīja par Tā Kunga Mielastu 1. vēstulē Kor.11:23-29. Pāvils iekļauj paziņojumu, kas nav atrodams Evaņģēlijos: ”Ikviens, kas necienīgi ēdīs šo maizi vai necienīgi dzers no šā biķera, būs vainīgs pret Kunga miesu un asinīm. Bet lai ikviens cilvēks sevi pārbauda un tikai tad ēd no šīs maizes un dzer no šā biķera. Jo ikviens, kas ēd un dzer, neatšķirdams Kunga miesu, tas ēd un dzer sev par sodību” (1.Kor.11:27-29). Mēs varētu jautāt, ko nozīmē vārdi - ”kas necienīgi ēd.” Tas varētu nozīmēt, ka mēs nedrīkstam ignorēt patieso maizes un biķera nozīmi aizmirstot milzīgo maksu, ko mūsu Glābējs samaksāja par mūsu pestīšanu. Tas varētu nozīmēt arī ceremoniālo miršanu un formālo rituālu, vai arī nākšanu uz Tā Kunga Mielastu ar grēku sirdī. Ievērojot Pāvila instrukcijas mums jāizmeklē pašiem sevi pirms maizes ēšanas un biķera tukšošanas.
Vēl cits Pāvila apgalvojums, kas nav iekļauts evaņģēlijos ir: ”Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekams Viņš nāk” (1.Kor.11:26). Tas ceremoniāli nostāda atvēlēto laiku - līdz mūsu Kunga pārnākšanai. No šiem rezumējumiem mēs saprotam, kā Jēzus izmantoja divus no vistrauslākajiem elementiem - Savas miesas un asins simbolus, ieviešot un nodibinot tos par atceres pieminekli Savai nāvei. Tas nebija piemineklis cirsts marmorā vai liets misiņā, bet gan no maizes un vīna.
Jēzus paziņoja, ka maize runā par Viņa miesu, kas būs lauzta. Tur nebija neviena lauzta kaula, bet Viņa ķermenis bija tik ļoti izmocīts, ka tas bija ar grūtībām atpazīstams (Psalmi 22:12-17; Jesajas gr. 53:4-7). Vīns runāja par Viņa asinīm, norādot uz šausmīgu nāvi, kas Viņam būs jāpieredz. Viņš, perfekts Dieva Dēls, piepildīja neskaitāmus Vecās Derības pravietojumus attiecībā uz Pestītāju (1. Mozus gr.3:15; Psalmi 22; Jesajas 53). Kad Viņš teica: ”dariet to atceroties mani, ” Viņš norādīja, ka šī ceremonija jāturpina nākotnē. Tas norādīja arī to, ka Ebreju Lieldienu prasība pēc jēra nāves un skats nākotnē gaidot uz atnākošo Dieva Jēru, kas paņemtu prom visus šīs zemes grēkus, visā pilnībā tika piepildīts Tā Kunga Mielasta laikā. Jaunais Testaments aizstāja Veco Testamentu, kad Kristus, Lieldienu Jērs, (1. Kor.5:7) tika upurēts (Ebr.8:8-13). Nebeidzamā upurēšanas sistēma vairāk nebija vajadzīga (Ebr.9:25-28). Tā Kunga mielasts/ Kristiešu Vakarēdiens ir par piemiņu tam, ko Kristus paveica mūsu labā, un svinības par godu tam, ko saņemam Viņa sniegtā upura rezultātā.
English
Kāda ir nozīme Tā Kunga Mielastam/ Kristiešu Vakarēdienam?
