Jautājums
Vai ticība Dievam un zinātnei ir pretrunā?
Atbilde
Zinātne ir definēta kā ”novērošana, identifikācija, apraksts, eksperimentāla izmeklēšana, parādību teorētiskais skaidrojums.” Zinātne ir metode, ko cilvēce izmanto, lai gūtu lielāku sapratni par dabas visumu. Tie ir zinību meklējumi caur novērojumiem. Zinātniskais progress demonstrē cilvēku sasniegumus. Tomēr Kristiešu ticība zinātnei ir atšķirīga no mūsu ticības Dievam. Kristieši var ticēt Dievam un respektēt zinātni tik ilgi, kamēr vien atceras, kas ir perfekts un kas nav.
Mūsu ticība Dievam ir pārliecības ticība. Mēs ticam Viņa Dēlam attiecībā uz glābšanu; mēs ticam Viņa pamācošajam Vārdam un ticam Svētajam Garam, kas mūs vada. Mūsu ticībai Dievam vajadzētu būt absolūtai. Kopš mēs ticam Dievam, mēs paļaujamies uz mūsu perfekto, visvareno un viszinošo Radītāju. Mūsu ticībai un interesei par zinātni vajadzētu būt racionālai un izglītojošai, nekas vairāk. Mēs varam paļauties uz zinātni, ka tā darīs daudz izcilu lietu, bet mums jāzina arī tas, ka zinātne pieļauj daudz kļūdu. Ja visu savu ticību mēs liekam uz zinātni, tad paļaujamies uz nepilnīgu, grēcīgu, ierobežotu, parastu mirstīgu cilvēku. Vēstures gaitā zinātne ir pieļāvusi milzum daudz kļūdu - kā piem. attiecībā uz zemes veidolu, pašgājējiem lidojošajiem objektiem, vakcīnām, asins pārliešanu un pat jautājumā par pavairošanu jeb reprodukciju. Dievs nav kļūdījies ne reizi.
No patiesības nav jābaidās, tātad Kristietim nav jābaidās no labas zinātnes. Mācība par to, kā Dievs radīja visumu, palīdz cilvēcei saprast un novērtēt radīšanas brīnumu. Palielinot savas zināšanas mēs varam apkarot slimības, izglītības trūkumu un nesapratni par daudzām lietām. Tomēr briesmas parādās tad, kad zinātnieki sāk ticēt cilvēciskajai loģikai daudz vairāk nekā savam Radītājam – Dievam. Šās personas nav atšķirīgas no tām personām, kas ir pieķērušās reliģijai; šās personas ir izvēlējušās ticēt cilvēkam un vienmēr atradīs faktus, kā aizstāvēt savu ticību.
Tomēr, pat visracionālākie zinātnieki, pat tie, kuri atsakās ticēt Dievam, atzīst, ka trūkst zināšanu par visuma pabeigtību, jeb nokomplektētību. Viņi atzīst, ka zinātne nevar ne pierādīt, ne apšaubīt Dieva un Bībeles esamību tieši tāpat, kā daudzas slavenas zinātnes teorijas nav ne pierādāmas ne apstrīdamas. Zinātnei jābūt patiesi neitrālai disciplīnai, tādai, kas meklē tikai taisnību, bet ne nodarbojas ar darba gaitas ierakstu veicināšanu.
Daudzi no zinātniekiem atbalsta Dieva esamību un darbu. Psalmos 19:2 ir teikts: ”Debesis vēsta par Dieva godu, Viņa roku darbu teic debesjums.” Tā kā modernā zinātne arvien vairāk atklāj par visumu, mēs atrodam arvien vairāk liecību par radīšanu. Pārsteidzošā sarežģītība un DNS (zinātne par gēniem) reprodukcija, sarežģīti un savienoti fizikas likumi, absolūtā stāvokļa harmonija un ķīmija šeit uz zemes- viss kopā Bībeles sniegto ziņu atbalsta un uztur kā perfektu esam. Kristietim jāaptver zinātne, kas meklē taisnību, bet jānoraida ”zinātnes priesterus,” kas uzsver cilvēka zināšanas kā pārākas par Dieva zināšanām.
English
Vai ticība Dievam un zinātnei ir pretrunā?
