Jautājums
Kāpēc Dievs lika Ābrahamam upurēt Īzaku?
Atbilde
Ābrahams klausīja Dievam visos savos ceļos, bet visbargākā pārbaude Ābrahamam tika dota laikā, kad Dievs teica: ”Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, - Īzaku, ej un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri” (1.Moz.gr.22:2). Šī bija neiedomājami pārsteidzoša prasība, jo Īzaks bija apsolītais dēls. Kāda bija Ābrahama atbildes reakcija? Agri no rīta steidzami un ar paklausību savā sirdī Ābrahams uzsāka ceļu uz norādīto upurēšanas vietu. Tam līdzi bija divi kalpi, ēzelis, viņa mīļotais dēls Īzaks un malka. Viņa bezierunu paklausība Dievam, pat pēc mulsinošās komandas, deva slavu un godu Dievam, ko Viņš ir pelnījis. Tas ir piemērs visiem mums kā vajadzētu godāt Dievu. Ja mēs paklausām Dievam, kā to darīja Ābrahams ticot, ka Dieva plāns ir vislabākais, tad mēs godinām Viņa īpašības un slavinām Viņa Vārdu. Ābrahama paklausība uztraucošajai Dieva komandai cildināja Dieva augstākās īpašības - mīlestību, uzticamību un labestību; kā arī deva piemēru visiem mums. Ābrahama pilnīgā ticība Dievam kļuva zināma un mīlestībā ierindoja Ābrahamu starp uzticamajiem varoņiem, kuri aprakstīti vēstulē Ebrejiem 11.nodaļā.
Dievs izmanto Ābrahama ticību, kā piemēru visiem tiem, kas nāk pēc viņa. 1.Moz.gr.15:6 saka: ”Un viņš ticēja Kungam un tas tika pieskaitīts viņam par taisnību.” Vēstulē Rom.4:3 un Jēkaba vēstulē 2:23 ir uzsvērts, ka šī patiesība ir Kristiešu ticības pamats. Taisnīgums, kas tika piedēvēts Ābrahamam ir tas pats taisnīgums, kas tiek piedēvēts mums, kad caur ticību saņemam Dieva sagādāto upuri, ko Viņš deva par mūsu grēkiem – Jēzu Kristu. ”Viņu, kas grēku nepazina, Viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs Viņā taptu par Dieva taisnību” (2.Kor.5:21).
Vecā Testamenta stāsts par Ābrahamu ir Jaunā Testamenta pamats mācībai par grēku izpirkšanu, upurējošais Kunga Jēzus upuris pie krusta par visu grēcīgo cilvēci. Daudzus gadsimtus vēlāk pēc Ābrahama nāves Jēzus teica: ”Ābrahams, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās” (Jņ.ev.8:56).
Piedāvājam dažas salīdzinājumus, paralēles starp diviem Bībeles ziņojumiem.
* ”Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli” (1.Moz.gr.22:2); ”Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu...” (Jņ.ev.3:16).
* ”Ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur” (1.Moz.gr.22:2); ”Tādēļ arī Jēzus, lai ar savām paša asinīm darītu tautu svētu, ir cietis ārpus vārtiem” (Ebr.13:12).
* ”upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri” (1.Moz.gr.22:2); ”Kristus mira par mūsu grēkiem saskaņā ar Rakstiem” (1.Kor.15:3).
* ”Ābrahams ņēma upurmalku un uzkrāva to savam dēlam Īzakam’’ (1.Moz.gr.22:6); ‘’Jēzus, Savu krustu nesdams” (Jņ.ev.19:17).
* ”bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim? ” (1.Moz.gr.22:7); ”Redzi, Dieva Jērs, kas paņems visas pasaules grēkus” (Jņ.ev.1:29).
* ”Īzaks visā pilnībā pakļāvās savam tēvam Ābrahamam, kļūstot par upuri” (1.Moz.gr.22:9); ”Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām! Tomēr ne kā es gribu, bet kā Tu” (Mt.ev.26:39).
* Īzaka atdzimšana (pārnestā nozīmē) un Jēzus patiesā atdzimšana: ”Ticībā Ābrahams par upuri pienesa Īzaku, savu mīļoto dēlu, kad Dievs viņu pārbaudīja. Lai gan Ābrahams bija saņēmis apsolījumu, viņš tomēr pienesa upurim savu pirmdzimto – par kuru bija sacīts - par taviem pēcnācējiem tiks saukti tie, kas celsies no Īzaka. Ābrahams sprieda, ka Dievs spēj uzcelt arī no mirušajiem un tā, līdzībā runājot, saņēma Īzaku atpakaļ no nāves” (Ebr.11:17-19). Jēzus ”tika guldīts kapā un trešajā dienā augšāmcēlās saskaņā ar Svētajiem Rakstiem” (1.Kor.15:4).
English
Kāpēc Dievs lika Ābrahamam upurēt Īzaku?
