Jautājums
Vai cilvēkiem patiešām pieder brīvā griba?
Atbilde
Ja ar ”brīvo gribu” saprot to, ka Dievs katram cilvēkam dod iespēju izdarīt izvēli, kas galu galā iespaido viņa paša nākotni, tad noteikti jā, - cilvēkiem ir dota brīvā griba. Pasaules pastāvošais grēcīgais stāvoklis ir tiešā saistībā ar Ādama un Ievas izvēli. Dievs radīja cilvēkus pēc Sava tēla un līdzības, un tas iekļauj spēju izvēlēties.
Tomēr, cilvēkam dotā brīvā griba nenozīmē to, ka viņš var darīt visu, ko vien vēlas. Mūsu izvēle ir ierobežota atbilstoši mūsu dabai. Piemēram, cilvēks var izvēlēties iet pāri upes tiltam vai neiet; bet viņam nav dota izvēle pieņemt lēmumu to pārlidot. Cilvēka daba - tas, kas viņš ir - neļauj lidot. Līdzīgā veidā cilvēks nevar izvēlēties padarīt sevi par taisnu, nevainīgu; cilvēka (grēks) daba neļauj izdeldēt vainu (Rom.3:23). Tātad, jau no dabas brīvā griba ir arī ierobežota.
Šie ierobežojumi nemīkstina mūsu atbildību. Bībele māca ļoti skaidri, ka mums ir ne tikai dota spēja izvēlēties, bet ir uzlikts pienākums izdarīt gudras izvēles. Vecajā Testamentā Dievs izvēlējās Izraēlas nāciju (Izraēlu), bet šīs nācijas individuāļi joprojām ir pakļauti pienākumam, kas liek izdarīt izvēli un paklausīt Dievam. Katra persona ārpus Izraēlas arī bija spējīga izvēlēties ticēt un sekot Dievam (piemērs tam ir Ruta un Rabaha).
Jaunajā Testamentā grēciniekiem ir dota pavēle ”nožēlot” vēl un vēlreiz, un ”ticēt.” (Mt.ev.3:2; 4:17: Ap.d.3:19; 1.Jņ.3:23). Katrs aicinājums nožēlot ir aicinājums izvēlēties. Pavēle ticēt pieņem to, ka tas, kas dzird var izvēlēsies paklausīt komandai.
Jēzus skaidri norādīja uz dažu neticīgo problēmu, kad Viņš tiem teica: ”Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību” (Jņ.ev.5:40). Skaidrs ir tas, ka viņi visi varētu nākt, ja vien gribētu; viņu problēma bija tā, ka viņi nevēlējās izvēlēties. ”Galu galā – ...ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus” (Gal.6:7) un tie, kas paliek ārpus pestīšanas ir bez jebkāda ”attaisnojuma” (Rom.1:20:21).
Bet kā gan cilvēks, tik ierobežots no dabas, var izvēlēties kas ir labs? Tas iespējams vienīgi caur Dieva labvēlību, no Viņa žēlastības un spēka, kad brīvā griba patiešām kļūst ”brīva” tik tālu, ka persona izvēlas pestīšanu (Jņ.ev.15;16). Tas ir Svētais Gars, kas darbojas personā un caur personas gribu atjauno pašu personu (Jņ.ev.1:12-13) dodot personai jaunu dabu, jo šī persona tagad ir: ”radīta pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Ef.4:24). Pestīšana ir Dieva darbs. Tajā pašā laikā mūsu motīvi, vēlmes un rīcības ir brīvprātīgas un pēc visas patiesības mēs esam atbildīgi par tiem.
English
Vai cilvēkiem patiešām pieder brīvā griba?
