Jautājums
Kas ir jaunā un kas ir augstākā kritika?
Atbilde
Jaunā kritika un augstākā kritika ir vienkārši dažas no daudzajām kriticisma formām, kas kritizē Bībeli. To nodoms ir izmeklēt Svētos Rakstus un izteikt spriedumu attiecībā uz autorību, vēstures autentiskumu un doto rakstu datumiem. Visbiežāk šīs metodes mēģina iznīcināt Bībeles tekstus.
Bībeles kriticisms var būt sadalīts divās galvenajās formās: augstākā un zemākā kritikas forma. Zemākā kritika ir mēģinājums atrast oriģinālo vārdu salikumus tekstos, jo vairāk nepastāv oriģinālie raksti. Augstākā kritika aplūko tekstu īstumu un patiesumu. Tiek uzdoti šādi jautājumi: Kurā laikā tas bija uzrakstīts? Kas tieši bija rakstījis noteiktu rakstu?
Daudzi kritiķi netic tam, ka Svētie Raksti ir iedvesmoti un tāpēc jautā šos jautājumus, lai izkliedētu Svētā Gara darbu Svēto Rakstu autoru dzīvēs. Viņi tic, ka mūsu Vecais Testaments ir vienkāršs mutiski nodoto tradīciju apkopojums un patiesībā nebija uzrakstīts līdz pat laikam, kad Babilona saņēma gūstā Izraēlu (586 gadā p.m.ē.).
Tomēr, Svētie Raksti skaidri pierāda, ka Mozus uzrakstīja likumus, pirmās piecas Vecā Testamenta grāmatas (sauktas par pentateihu). Ja šīs grāmatas nebūtu rakstījis Mozus un ja tās nebūtu bijušas uzrakstītas līdz pat Izraēlas nācijas nodibināšanai, tad kritiķi būtu spējīgi paziņot, ka rakstītajā pastāv neprecizitātes un tādējādi būtu spējīgi pierādīt Dieva Vārda autoritātes nepatiesumu vai neprecizitāti. Bet tomēr tā nav (par pentateiha rakstītā patiesumu un Mozus autorību skatiet rakstus par dokumentārajām hipotēzēm un JEDP teoriju). Jaunais kriticisms ir doma, ka evaņģēliju autori nebija nekas vairāk kā vienīgi mutiski nodoto tradīciju apkopotāji un nav rakstījuši evaņģēlijus paši. Kritiķi, kuri patur jaunā kriticisma uzskatu saka, ka viņu izmeklējumu mērķis ir atrast ”teoloģisko motivāciju” – kāpēc autori ir izdarījuši noteiktas izvēles, apkopojuši tradīcijas vai kādus citus Kristiešu rakstītos materiālus.
Būtībā, visās šinīs redzamajās Bībeles kriticisma formās daži no kritiķiem vienkārši mēģina iznīcināt Svētā Gara darba akurāto produktu, uzticamo Dieva Vārda uzrakstīto dokumentu. Svēto Rakstu autori izskaidro kā Svētie Raksti ir radušies. ”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2.Tim.3:16). Dievs deva cilvēciskajiem rakstniekiem vārdus, kuri Gara iedvesmoti tos pierakstīja. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams.” (2.Pētera vēstule 1:20, 21). Ar šo Pēteris saka, ka neviens raksts nav izdomāts cilvēka prātā, radīts tikai tāpēc, ka kāds kaut ko bija gribējis uzrakstīt. Pēteris turpina: ”jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2.Pēt.1:21). Svētais Gars teica autoriem visu, ko Viņš gribēja, lai tie raksta. Nav nekādas nepieciešamības kritizēt Svēto Rakstu autentiskumu, kad skaidri zinām, ka Dievs bija tas, kas vadīja cilvēku pierakstīt Viņa Paša Vārdu.
Vēl viens pants, kurš varētu pierādīt interesantu saistību ar Svēto Rakstu precizitāti ir atrodams Jņ.ev.14:26: ”Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un ATGĀDINĀS JUMS VISU, KO ESMU SACĪJIS.” Ar šo Jēzus teica Saviem apustuļiem to, ka Viņš Pats drīz ies prom, bet Svētais Gars būts tas, kas palīdzēs atcerēties visu, ko Viņš Pats bija mācījis laikā, kamēr bija uz zemes tā, lai vēlāk tie to visu uzrakstītu. Dievs bija Svēto Rakstu autors un Viņš ir arī to saglabātājs.
English
Kas ir jaunā un kas ir augstākā kritika?
