Jautājums
Ko saka Bībele par dzīves jēgas atrašanu?
Atbilde
Bībele dod ļoti skaidrus norādījumus kāds mūsu dzīves mērķis vajadzētu būt. Gan Jaunajā, gan Vecajā Testamentos cilvēki ir meklējuši un atklājuši dzīves jēgu un tās nozīmi. Ķēniņš Salamans, viedākais cilvēks kāds jebkad ir dzīvojis, atklāja dzīves niecību, ja tiek dzīvots tikai un vienīgi šīs zemes priekiem. Savus izdarītos secinājumus viņš ir aprakstījis Salamana Mācītāja grāmatā: ‘’Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns” (Sal.māc.12:13-14). Salamans saka, ka visa mūsu dzīves jēga ir Dieva cienīšanā ar savām domām un dzīvēm, tādējādi turot Viņa dotās komandas, jo pienāks tā diena, kad mēs stāvēsim Viņa priekšā. Nozīmīga mūsu dzīves daļa ir bīties un cienīt Dievu.
Cita mūsu dzīves uzdevuma daļa ir redzēt dzīvi uz šīs zemes perspektīvā. Atšķirībā no tiem, kas fokusējas uz savu dzīvi, ķēniņš Dāvids skatījās pēc gandarījuma uz dzīvi, kas nāks. Viņš teica: ‘’Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā” (Ps.17:15). Dāvida skatījumā pilna apmierinātība un gandarījums ir atrodams cerībā uz to dienu, kad viņš pamodīsies (nākošajā dzīvē) un ieraudzīs Dieva seju (savienosies ar Viņu) un būs kā Viņš (1.Jņ.3:2).
73jā Psalmā Asafs runā par kārdinājumu, kad viņš juta skaudību pret neticīgajiem, kuriem šķietami nebija nekādu rūpju un viņi vairoja savas bagātības uz to rēķina pār kuriem tie bija pārāki, bet pēc tam Asafs apdomāja un ņēma vērā galējo mērķi. Pretstatā tam, ko meklēja neticīgie Ps.73:25 viņš raksta attiecībā uz sevi pašu: ‘’Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!’’ Asafa attiecības ar Dievu bija pāri visam viņa dzīvē. Bez attiecībām ar Dievu dzīvei nav īstas jēgas un mērķa.
Apustulis Pāvils runāja par visu, ko viņš bija sasniedzis reliģijas jomā pirms viņš saskārās ar augšāmcēlušos Kristu un viņš saprata, ka visi viņa sasniegumi bija kaudze nederīgu grabažu salīdzinājumā ar izcilo pārākumu, ko cilvēks iegūst zinot Jēzu Kristu. Fil.3:9-10 viņš saka, ka nevēlas neko vairāk kā vien zināt Kristu, un lai viņš ‘’atrastos Viņā’’; būt tikpat taisnīgs kā Viņš un dzīvot ar ticību Viņā, pat ja tas nozīmētu ciešanas un nāvi. Pāvila dzīves mērķis bija zināt Kristu, izbaudīt taisnīgumu, kas iegūts caur ticību Viņam un dzīvot pastāvot tuvās attiecībās ar Viņu, pat ja tas rada sarežģījumus un ciešanas (2.Tim.3:12). Galu galā Pāvils cerēja uz to laiku kad viņš sasniegs ‘’augšāmcelšanos no miroņiem’’ (Fil.3:11).
Saskaņā ar oriģinālo cilvēka radīšanas mērķi pēc Dieva plāna mūsu mērķis dzīvē ir 1) slavināt Dievu un izbaudīt tuvas attiecības ar Viņu, 2) uzturēt labas attiecības ar citiem, 3) strādāt, 4) pārvaldīt pār pasauli. Bet ar cilvēka krišanu grēkā tuvās attiecības ar Dievu ir lauztas, attiecības ar citiem ir saspīlētas, darbs pārsvarā šķiet ne tāds kā vēlētos, un cilvēks tikai ar lielām pūlēm un cīņu mēģina valdīt pār dabu, kas ne vienmēr izdodas. Vienīgi caur attiecību atjaunošanu ar Dievu caur Jēzu Kristu, mūsu dzīves jēga un mērķis var būt atklāti par jaunu.
Cilvēka mērķis un dzīves jēga ir slavināt Dievu un izbaudīt Viņu mūžīgi mūžos. Mēs slavinām Dievu caur bīšanos un paklausīšanu Viņam, turot cerību uz mūsu nākotnes mājām debesīs un pastāvīgām, intīmām attiecībām ar Viņu. Mēs izbaudām Dievu, kad sekojam Viņa plānam mūsu dzīvēs, kas atļauj un dara mūs spējīgus piedzīvot un izjust patiesu un neviltotu prieku – bagātīgu, svētīgu un pārpilnīgu dzīvi, kā Viņš to vienmēr ir vēlējies priekš mums.
English
Ko saka Bībele par dzīves jēgas atrašanu?
