Jautājums
Ko nozīmē tas, ka Jēzus piepildīja likumu, bet neatcēla to?
Atbilde
Mateja evaņģēlijā rakstītais ir Jēzus vārdi, kurus Viņš runāja Savā pamācībā uz kalna:’’ Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi es jums saku: iekams debesis un zeme zudīs, pat vismazākais burts vai rakstu zīme no bauslības nezudīs, līdz tas viss notiks’’ (Mt.ev.5:17-18).
Par šiem Jēzus vārdiem ir runāts ļoti bieži – ja Jēzus neatcēla likumus, tad tie ir spēkā un visi ir saistīti. Tādā gadījumā arī Sabata dienas prasība ir spēkā esoša un iespējams, ka arī citi Mozus likumu elementi joprojām ir spēkā esoši. Šis pieņēmums ir balstīts uz nesapratni jeb pārpratumu attiecībā uz Mateja evaņģēlijā rakstītajiem Jēzus vārdiem un nolūku, ar kādu tie teikti. Sakot šos vārdus Kristus nebūt nevedināja uz domām, ka Mozus likumi varētu būt spēkā mūžīgi. Šāds viedoklis būtu pretrunā ar visu, ko mācāmies no līdzsvarotā Jaunā Testamenta (Rom.10:4; Gal.3:23-25; Ef.2:15).
Šinī mācībā īpaša nozīme tiek piešķirta vārdam ‘’atcelt, jeb atmest.’’ Tulkojumā no grieķu valodas šis vārds ir ar nozīmi – burtiski atraisīt, atlaist un Jaunajā Testamentā ir atrodams 17 reizes. Tas ir lietots, piemēram, aprakstot laiku, kad Romieši sagrāva jūdu templi (Mt.ev.26:61, 27:40; Ap.d.gr.6:14) un runājot par ķermeņa pazušanu nāves brīdī (2.Kor.5:1). Teksts jeb izteiciens var saturēt paplašinātu jēdzienu ar nozīmi ‘’gāzt,’’ t.i. ‘’padarīt veltīgu, atņemt panākumus.’’ Klasiskajā grieķu valodā tas ir bijis lietots savienojumā ar iestādēm, likumiem utt., atzīstot jeb paziņojot kādu domu par spēkā neesošu.
Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kā Mt.ev.5:17 šie vārdi ir lietoti. Šinī kontekstā vārds ‘’atcelt/ atmest’’ ir likts pretstatā vārdam ‘’piepildīt.’’ Kristus nāca nevis ‘’...atmest, bet gan piepildīt.’’ Viņa mērķis nebija kavēt vai novērst likumu piepildījumu. Drīzāk, Viņš cienīja, mīlēja, paklausīja un atnesa piepildījumu. Viņš piepildīja pravietojumus attiecībā uz Sevi pašu (Lk.ev.24:44). Kristus piepildīja Mozus likumu prasības, kuras pavēlēja būt perfektiem paklausībā zem ‘’lāsta’’ draudiem (skat. Gal.3:10, 13). No šāda viedokļa skatoties likumu dievišķajam plānam uz mūžīgiem laikiem būs pastāvošs efekts. Tas vienmēr izpildīs un sasniegs nodomāto mērķi.
Bet, ja gadījumā, Mozus likumi būtu spēkā uz šodienu to saistošā statusa izteiksmē, tad tie nebūtu bijuši piepildīti un Jēzus būtu bijis kļūdījies tanī, ko Viņš padarīja. No otras puses, ja Kungs Jēzus piepildīja iecerēto mērķi, tad visi likumi ir piepildīti un tie nekādā gadījumā vairāk nesaista cilvēci uz šodienu – un tie ir piepildīti visā pilnībā, bet ne daļēji. Un, ja Kristus nebūtu piepildījis Mozus likumus, – atstājot tos, kā likumīgi saistošu sistēmu uz šodienu – tad tā nekādā gadījumā nevar būt daļēji nepiepildīta likumu sistēma. Drīzāk, tā ir pilnīgi nepārvarama likumu sistēma. Jēzus teica ļoti skaidri, ka ne ‘’vismazākais burts vai rakstu zīme’’ (pat mazākā ebreju rakstu zīme) nepazudīs līdz tiks piepildīta. Tātad, nekas no likumu sistēmas varēja izgāzties vai ciest neveiksmi līdz to mērķis bija pilnīgi pabeigts. Jēzus visā pilnībā piepildīja likumu prasības. Jēzus piepildīja visus likumus. Mēs nevaram teikt, ka Jēzus piepildīja upurējošo sistēmu, bet nepiepildīja citus likumu prasību aspektus. Ir tikai viens secinājums – vai nu Jēzus piepildīja likumu prasības vai nē. Tas, ko Jēzus nāve nozīmē attiecībā uz upurējošo sistēmu ir pilnīgi attiecināms uz visiem citiem likumu aspektiem.
English
Ko nozīmē tas, ka Jēzus piepildīja likumu, bet neatcēla to
