Jautājums
Vai ticīgajiem jājūt Svētais Gars?
Atbilde
Lai arī daži Svētā Gara darbi var iekļaut sajūtas, kā piem. pārliecību par grēku, mierinājumu, spēju palielināšanos, tomēr, Svētie Raksti nedod norādījumus balstīt savas attiecības ar Svēto Garu uz sajūtām. Svētais Gars iemājo katrā ticīgajā, kas ir piedzimis no jauna. Jēzus teica, ka atnākot mierinātājam Viņš būs ar mums un mūsos. ”Un es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, - Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst, bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos” (Jņ.ev.14:16-17). Citiem vārdiem sakot - Jēzus ir atsūtījis kādu, kas ir tāds pats kā Viņš būt ar mums un mūsos.
Mēs zinām, ka Svētais Gars ir ar mums, jo Dieva Vārds tā apgalvo. Katrā piedzimušajā no jauna ir iemājojis Svētais Gars, bet ne katrs piedzimušais no jauna ticīgais ir Svētā Gara kontrolēts un tajā pastāv būtiskas atšķirības. Padodoties miesiskām dziņām mēs vairāk neesam zem Svētā Gara kontroles, pat ja Svētais Gars joprojām mājo mūsos. Lai mēs to varētu saprast labāk, apustulis Pāvils izsaka savas domas par šo jautājumu izmantojot ilustrāciju: ”Nepiedzerieties vīna, no kā rodas izlaidība, bet topiet Gara pilni” (Ef.5:18). Daudzi cilvēki lasot šo pantu domā, ka Pāvils bija pret vīna dzeršanu. Lai arī kā, bet kontekstā šis pants runā par ar Garu piepildītā ticīgā ceļiem un cīņām. Tāpēc Pāvils runā par daudz ko vairāk, nekā tikai par alkohola lietošanu.
Kad cilvēki apreibinās ar pārāk lielu alkohola devu, tie izrāda noteiktas rakstura īpašības: kļūst neveikli, runā neskaidri un to spriedumi pavājinās. Apustulis Pāvils šeit vienkārši norāda uz salīdzinājumu. Tieši tāpat kā persona, kas pārāk lielas alkohola devas ietekmē izrāda noteiktas rakstura īpašības, tāpat arī persona būdama Svētā Gara ietekmē izrāda noteiktas rakstura īpašības un ar to ir atpazīstama. Vēstulē Gal.5:22-24 mēs varam lasīt par Svētā Gara augļiem. No jauna piedzimušie ticīgie, kas ir Svētā Gara kontrolēti, izrādīs noteiktas rakstura īpašības; būs atpazīstami pēc Svētā Gara augļiem.
Pants vēstulē Ef.5:18 norāda uz nerimtīgu ”piepildīšanos” ar Svēto Garu procesu. Ņemot vērā šā aicinājuma domu saprotam, ka ir iespējams dzīvot bez Gara kontroles pār sevi; nebūt piepildītiem ar Svēto Garu. Pārējā vēstules Efeziešiem 5. nodaļa norāda uz piepildīta ar Svēto Garu ticīgā rakstura īpašībām. ”kopīgi skandēdami psalmus, slavinājuma un garīgas dziesmas, dziedādami un spēlēdami savās sirdīs Kungam, vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Pakļaujieties cits citam Kristus bijībā” (Ef.5:19-21).
Kristieši nav piepildīti ar Svēto Garu tāpēc, ka it kā jūtas esam piepildīti, bet gan tāpēc, ka šī ir Kristiešiem dota privilēģija un īpašums. Esot Svētā Gara piepildītiem vai Tā kontrolētiem ir rezultāts paklausībai Tam Kungam. Šī ir žēlsirdības dāvana, bet ne emocionālas sajūtas. Emocijas var maldināt un maldinās mūs, un mēs varam novest sevi līdz emocionālam neprātam, kas ir pilnīgs miesas auglis, bet nav no Svētā Gara. ”Bet es jums saku: dzīvojiet Garā, tad jūs neļausieties miesas iegribām... Ja mēs caur Garu esam dzīvi, tad Gara vadīti, arī dzīvosim” (Gal.5:16, 25).
Pēc visa augšā teiktā mēs tomēr nevaram noliegt, ka ir laiki, kad mēs esam pārņemti ar Svētā Gara klātbūtnes spēku, kas bieži vien ir spēcīga emocionāla pieredze. Kad tas notiek, tas ir prieks, kas nav salīdzināms ne ar ko citu. Ķēniņš Dāvids ”dejoja no visas savas sirds Tā Kunga priekšā” (2.Sam.gr.6:14), kad tika pārvests Dieva līguma šķirsts uz Jeruzalemi. Svētā Gara dotā prieka izjušana ir saprašana, ka mēs, Dieva bērni, esam svētīti caur Viņa žēlastību. Tātad, absolūti droši var teikt, ka Svētā Gara kalpošana var radīt mūsos sajūtas un emocijas. Tajā pašā laikā mums nav jābalsta sava drošība par Svētā Gara būšanu mūsos uz sajūtām un emocijām.
English
Vai ticīgajiem jājūt Svētais Gars?
