Jautājums
Vai kopīgā lūgšana ir svarīga? Vai kopīga lūgšana ir vairāk iedarbīga nekā individuāla lūgšana?
Atbilde
Līdztekus kalpošanai, Dieva Vārda studēšanai, sadraudzībai un komunikācijai, lūgšana ir ļoti svarīgs aspekts draudzes dzīvē. Agrā baznīca satikās regulāri, lai mācītos apustuļu sniegto mācību, lauztu maizi un lūgtos kopā (Apustuļu darbi 2:42). Lūdzoties kopā ar citiem ticīgajiem efekts var būt ļoti pozitīvs. Izpaužot savu ticību vienotā lūgšanā, ticīgie tiek pamācīti, celti un saņem vienotības sajūtu. Tas pats Svētais Gars, kas mājo katrā ticīgajā, ielīksmo mūsu sirdis, kad dzirdam slavinām savu Kungu un Glābēju tā savienojot mūs vienotā spēkā ar draudzības saitēm, kas nekur citur nav atrodamas.
Visi, kas ir vientuļi un cīnās ar dzīves nastām, var saņemt lielu iedrošinājumu dzirdot citus un tikt pacelti līdz žēlastības troņa augstumiem. Lūdzoties kopā par citiem cilvēkiem mūsos aug mīlestība un rūpes pret citiem. Tajā pašā laikā kopīgā lūgšana atstarosies sirdīs vienīgi tad, ja persona piedalīsies ar visu sirdi, būs viens vesels ar draudzi. Mums jānāk pie Dieva pazemībā (Jēkaba 4:10), patiesumā (Psalmi 145:18), paklausībā (1.Jāņa 3:21-22), pateicībā (Fil.4:6) un pārliecībā (Ebr.4:16). Skumīgi, bet dažreiz kopīgā lūgšana netiek veltīta Dievam, bet gan apkārtējiem klausītājiem. Jēzus brīdināja par šādu uzvedību Mt.ev.6:5-8 sakot, ka mums nevajag izrādīties, bet gan lūgt slepenībā savās istabās, lai izvairītos no kārdinājuma kļūt liekulīgiem.
Bībelē nekas nevedina uz domām, ka kopīgāss lūgšanas ir ”vairāk spēcīgas” vai ir ar lielāku varu iespaidot Dievu. Pārāk daudzi Kristieši pielīdzina lūgšanu spēkam, ar kura palīdzību var ”dabūt kaut ko” no Dieva un grupu lūgšana kļūst par kārojamo lietu uzskaiti. Tomēr Bībeliska lūgšana ir daudzšķautnaina, ietverot vēlmi tā ieiet apziņā un veido intīmu savienību ar svēto, perfekto un taisnīgo Dievu. Un Dievs Savā varenībā un cēlumā pievērš uzmanību Savām radībām, kas slavina Viņu un pielūdz (Psalmi 27:4; 63:1-8), kas parāda dziļu nožēlu un atzīšanos grēkos (Psalmi 51; Lk.18:9-14), kas izrāda pateicības jūtas (Fil.4:6; Kol.1:12) un sūta Dievam laipnu, sirsnīgu lūgšanu citu labā (2.Tes.1:11; 2:16).
Lūgšana ir sadarbība ar Dievu tā piepildot Viņa plānu un gribu, bet ne mēģinājums iespaidot Viņu, lai piepildītu savas vēlmes un nodomus. Ja mēs visā pilnībā nododam savas vēlmes Dievam, kas zina mūsu situāciju un apstākļus daudz labāk, nekā mēs paši un jau zina, ”...kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat” (Mt.ev.6:8), tad šādas lūgšanas sasniedz augstāko līmeni. Lūgšanas, kas piedāvātas pilnā pakļautībā Dievišķajai gribai ir atbildētas neskatoties uz to, vai lūdz individuāli vai grupā.
Doma, ka grupu lūgšanām ir lielāks spēks ir radies no Mt.ev.18:19-20 pantos teiktā pārprašanas. ”Atkal (patiesi) es jums saku - Ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas labad, ko tie grib lūgt, tad mans Debesu Tēvs to viņiem dos. Jo kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.” Skatoties kontekstu kopumā, šiem vārdiem ir daudz lielāka nozīme un tie attiecas uz procedūru, kurai jāseko disciplinējot draudzi, ja kāds no tās locekļiem grēko. Tulkojot šo pantu, ka it kā lūdzoties ar kādu kopā prasība tiks apmierināta, pat ja tā ir grēcīga vai muļķīga, ne tikai neder un nesaskan ar baznīcas disciplīnu, bet pat noraida kopējo Rakstu nozīmi, it īpaši Dieva suverenitāti.
Turklāt, ticība vai pārliecība, ka vārdi - ”ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā-” varētu būt apveltīti ar kādu maģisku spēku ir bez Bībeliska pamatojuma. Protams, Jēzus ir klātesošs, kad divi vai vairāki lūdzas kopā. Bet, ja ticīgais ir nošķirts no citiem ticīgajiem tūkstošiem km tālu prom, Jēzus ir tikpat klātesošs. Kopīgā lūgšana ir svarīga, jo tā stiprina vienotību (Jņ.17:22-23), ir galvenais ticīgo aspekts viens otra iedrošināšanā (1.Tes.5:11), pamudina viens otru uz mīlestību un labiem darbiem (Ebr.10:24).
English
Vai kopīgā lūgšana ir svarīga? Vai kopīga lūgšana ir vairāk iedarbīga nekā individuāla lūgšana?
