Jautājums
Kas sastāda jeb rada laulību saskaņā ar Bībeli?
Atbilde
Šis jautājums nav no vieglajiem, jo Bībele nekur īpaši nenorāda, kas ir tas, kas liek Dievam uzskatīt pāri par salaulātu. Attiecībā uz šo jautājumu pastāv trīs vispārpieņemti uzskati. 1) Dievs uzskata pāri kā laulātu tikai tad, kad tie ir likumīgi salaulājušies. 2) Dieva acīs pāris tiek uzskatīts salaulāts pēc kādas formālas kāzu ceremonijas izpildes. 3) Dievs uzskata pāri kā laulātu pēc tā brīža, kad laulība tiek apstiprināta un pilnveidota ar stāšanos dzimumsakaros. Apskatīsim katru no šiem viedokļiem, to spēcīgās un vājās puses.
1) Dievs uzskata pāri kā laulātu tikai tad, kad tie ir likumīgi salaulājušies. Tipisks Svēto Rakstu atbalsts attiecībā uz šo uzskatu ir pants, kurš norāda, ka jāpakļaujas valdībai, autoritātēm (Rom.13:1-7; 1.Pēt.2:17). Šis viedoklis uzstāj uz to, ka, ja valdība pieprasa noteiktu ”dokumentu” sastādīšanu laulības apstiprināšanai, tad pārim ir jāpakļaujas un jāklausa ikkatram valdības rīkojumam. Pilnīgi noteikti atbalstāmi un pareizi ir tas, ka pārim jābūt paklausīgiem valdības likumiem, bet tikai tik ilgi, cik vien ilgi tie nepārkāpj Dieva Vārdu un ir pieņemami pašiem. Vēstulē Rom.13:1-2 varam lasīt mācību: ”Ikviens lai ir paklausīgs augstākām varām, jo nav citādas varas kā vien no Dieva; un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tas, kas pretojas varai, saceļas pret Dieva iedibināto kārtību, bet tie, kas saceļas, paši sev izpelnās sodu.”
Tomēr, attiecībā uz šo viedokli pastāv daži vājie posmi un iespējamās problēmas. Pirmkārt, laulības pastāvēja jau sen pirms jebkāda valdība bija nodibināta. Tūkstošiem gadu cilvēki precējās un tiem netika izsniegta oficiāla laulības apliecība. Otrkārt, pat uz šodienu pastāv dažas valstis, kurās no valdības puses laulības apliecība netiek pieprasīta un līdz ar to nav vajadzīga. Treškārt, pastāv dažas valdības, kuras uzstāj uz ne Bībeliskiem pieprasījumiem attiecībā uz laulības apstiprināšanu. Kā piemērs tam varētu būt valstis, kuras laulību atzīst par likumīgu tikai tad, ja ir laulāts katoļu baznīcā; saskaņā ar katoļu tradīcijām, kuras izpilda katoļu priesteris. Pilnīgi noteikti skaidrs ir tas, ka tiem, kuri nepiekrīt katoļu baznīcas izveidotajiem likumiem un katoļu laulības sakramentam, varētu šķist nepieņemami laulāties katoļu baznīcā.
2) Dieva acīs pāris tiek uzskatīts par salaulātu pēc kādas noteiktas, formālas kāzu ceremonijas izpildes. Daži Svēto Rakstu interpretētāji norāda, ka daudzās kultūrās tēvs izved savu meitu un nodod to viņas nākamajam vīram līdzīgi, kā Dievs izveda Ievu un nodeva Ādamam, ko varam lasīt 1.Moz.gr.2.22.pantā. Šī ceremonija tiek piekopta daudzās kultūrās un tādējādi tiek sekots Dieva radītajam, pirmajam laulību ”ceremonijas” piemēram. Jņ.ev.2.nodaļā Jēzus piedalījās laulību ceremonijā. Jēzus nepiedalītos šādā ceremonijā, ja Viņš nepiekristu tam, kas notika. Tas, ka Jēzus piedalījās laulību ceremonijā nozīmē to, ka nepārprotami Dievs vēlas, lai laulību ceremonija tiktu izpildīta un vēl vairāk, tas norāda uz to, ka tā ir pieņemama Dieva acīs. Visā cilvēces vēsturē, gandrīz visās kultūrās ir veiktas dažādas, oficiālas laulību ceremonijas. Katrā kultūrā ir sava veida pasākums, darbība, līgums vai uzsaukums, kura laikā vīrietis un sieviete tiek pasludināti par vīru un sievu.
3) Dievs uzskata pāri kā laulātu pēc tā brīža, kad laulība tiek apstiprināta un pilnveidota ar stāšanos dzimumsakaros. Ir tādi, kas argumentē, ka katrs vīrietis un sieviete, kuri veic seksuālu aktu, Dieva acīs tiek uzskatīti par laulātu pāri. Šis uzskats nav Bībelisks. Tam nav ne mazākā Bībeles atbalsta. Tie, kuri mēģina pierādīt šā viedokļa pareizību uzstāj uz to, ka seksuālais akts starp vīru un sievu ir galējais piepildījums attiecībā uz principu ”viena miesa” (1.Moz.gr.2:24; Mt.ev.19:5; Ef.5:31). Šinī gadījumā seksuālais akts tiek norādīts kā pēdējais ”zīmogs” laulību apstiprinājumam. Tomēr, pretēji šim uzskatam, daudzi pāri pēc laulību ceremonijas uz kādu laiku neiesaistās seksuālās attiecībās, bet tomēr tiek uzskatīti par laulātu pāri.
Nav Bībeliski uzskatīt pāri par laulātu tikai tāpēc, ka tiem ir bijis seksuāls kontakts, bet viņi nav izpildījuši oficiālu laulības ceremonijas aktu tādējādi apstiprinot laulību. Tādi Svēto Rakstu panti kā 1.vēstulē Kor.7:2 norāda, ka seksuālās attiecības pirms laulībām ir netikumība, tas ir amorāli. Ja seksuālā akta izpilde vīrieti un sievieti padarītu par laulātu pāri, tad sekss pirms laulībām netiktu uzskatīts par netikumisku un amorālu, bet gan pāris tiktu uzskatīts par vīru un sievu no seksuālā akta veikšanas brīža. Nepastāv Bībelisks atbalsts tam, ka neprecēts pāris drīkst atļauties seksuālas attiecības un pēc tam pasludināt sevi par laulātu tādējādi paziņojot, ka visas seksuālās attiecības ir morālas un Dievu cienošas.
Tātad, kad laulība ir noslēgta un likumīga Dieva acīs? Šķiet, ka vajadzētu ievērot sekojošos principus: 1) ja vien tas nav pretrunā ar Bībeli un ir pieņemams pašiem, pārim vajadzētu saņemt vienalga kādu valdības atzītu, oficiālu dokumentu, kas apstiprina laulību. 2) Pārim vajadzētu sekot to kultūrā un ģimenē pieņemtajām tradīcijām attiecībā uz laulības ceremoniju, pēc kuras tie tiek atzīti par ”oficiāli salaulātiem.” 3) ja iespējams, tad laulātajam pārim vajadzētu apstiprināt laulību ar seksuālām attiecībām tādējādi piepildot pēdējo aspektu attiecībā uz ”vienas miesas” principu.
Kas notiek tad, ja viens no šiem principiem netiek piepildīts? Vai šāds pāris Dieva acīs joprojām tiek uzskatīts par laulātu? Galu galā tas ir tikai un vienīgi starp Dievu un pāri. Dievs zina mūsu sirdis (1.Jņ.3:20). Dievs zina atšķirību starp patiesu laulības līgumu un mēģinājumu attaisnot seksuālo netikumību.
English
Kas sastāda jeb rada laulību saskaņā ar Bībeli?
