Jautājums
Vai mūžīgā drošība dod atļauju grēkot?
Atbilde
Visbiežākais iebildums mācībai par mūžīgo drošību ir tas, ka cilvēki saņemot pestīšanu var dzīvot kā vien grib un beigās būt glābti. Kamēr ”tehniski” tas varētu būt taisnība, tomēr realitātē tas nav pareizi. Persona nedzīvos grēkā apzinīgi, ja būs patiesi un neviltoti atbrīvota caur Jēzus Kristus asinīm. Ir jānovelk paralēles, kā Kristiešiem vajadzētu dzīvot un kas jādara, lai saņemtu pestīšanu.
Bībelē ir skaidri teikts, ka pestīšanu var saņemt tikai caur žēlastību un ticību Jēzum Kristum (Jāņa ev.3:16, Ef.2:8-9, Jāņa ev.4:6). Brīdī, kad persona patiesi notic Jēzum Kristum, glābšana un drošība par pestīšanu jau ir saņemta. Pestīšana ir iegūstama caur ticību, bet nav uzturama ar darbiem. Apustulis Pāvils vēstulē Galatiešiem 3:3 jautāja: ”Vai esat tādi nejēgas – reiz sākuši Garā, nu gribat sasniegt savu mērķi ar cilvēciskajiem spēkiem?” (tulkots no NIV). Ja mēs esam glābti caur ticību, tad mūsu pestīšana tiek uzturēta un nodrošināta caur ticību. Mēs nevaram nopelnīt savu glābšanu, tāpat kā mēs neko nevaram darīt mūsu pestīšanas labā. Tas ir Dievs, kas uztur mūsu pestīšanu (Jūdas vēst. 24). Tā ir Dieva roka, kas mūs tur (Jāņa ev.10:28-29). Tā ir Dieva mīlestība, kas nekad no nošķirama no mums (Rom.8:38-39).
Ticība, ka mums ar pašu spēkiem jāuztur sava pestīšana strādājot, pūloties un cenšoties darīt labus darbus ir jānoraida tās dziļākajā būtībā. Attiecībā uz pestīšanu šāds apgalvojums ir neētisks un noraidāmas. Mēs esam glābti Kristus nopelnu dēļ, ne mūsu (Rom.4:3-8). Apgalvojums, ka varam glābt sevi un savu pestīšanu paklausot Dieva vārdam un dzīvojot dievbijīgi norāda uz to, ka Jēzus nāve pie krusta nebija pietiekama nomaksāt visu parādu par mūsu grēkiem. Tomēr Jēzus nāve pie krusta bija absolūti un pilnīgi pietiekama, un nomaksāja visā pilnībā parādu par mūsu grēkiem. Pagātnes, tagadnes un nākotnes. Pirms pestīšanas un pēc pestīšanas (Rom.5:8; 1.Kor.15:3; 2.Kor.5:21).
Vai tas nozīmē, ka Kristieši var dzīvot ”kā vien tiem ienāk prātā” un tomēr tapt glābti? Būtībā šis ir hipotētisks jautājums, jo Bībele apgalvo, ka īsts Kristietis nekad nedzīvos kā ”vien ienāk prātā.” Kristietis ir radīts no jauna (2.Kor.5:17). Kristieši demonstrē Svētā Gara augli (Gal.5:22-23), bet ne miesīgo (Gal.5:19-21). Pirmajā Jāņa vēst. 3:6-9 ir skaidri teikts, ka patiess Kristietis vairs nedzīvos grēkā. Toties Rom.6:1-2 apustulis Pāvils atbildot uz apsūdzību, ka žēlastība sekmē grēku, teica: ”Ko tad nu sacīsim? Vai paliksim grēkā, lai vairotos žēlastība? Nē, taču! Mēs, kas esam nomiruši grēkam, kā lai mēs vēl dzīvojam tajā?”
Mūžīgā drošība nedod atļauju grēkot. Drīzāk, tā ir drošība mūžsenajā patiesībā, ka Dieva mīlestība ir garantēta visiem, kas tic Kristum. Zinot un saprotot Dieva nepārspējami lielisko pestīšanas dāvanu mēs iegūstam apziņu, kas ir pilnīgā pretstatā vēlmei atbalstīt grēku. Kā gan ir iespējams dzīvot apzinātā grēkā zinot, ko Jēzus Kristus ir samaksājis par mums. Ja zinām un saprotam Dieva beznosacījumu garantēto mīlestību, ko Viņš sniedz visiem tiem, kas tic, tad kā gan mēs varam noraidīt un iemest šo mīlestību Viņam sejā? Šāda persona demonstrē ne to, ka mūžīgā drošība ir devusi atļauju grēkot, bet gan to, ka šī persona nekad nav pieredzējusi patiesu pestīšanu caur Jēzu Kristu. ”Ikviens, kas paliek Viņā, negrēko, bet, kas grēko, nav Viņu nedz redzējis, nedz pazinis” (1.Jāņa 3:6).
English
Vai mūžīgā drošība dod atļauju grēkot?
