Jautājums
Kā Kristiešiem vajadzētu uztvert pašcieņu?
Atbilde
Daudzi cilvēki pašcieņu definē kā ”vērtības sajūtu, kas balstīta uz spējām, veikumiem, stāvokli sabiedrībā, finanšu līdzekļiem vai izskatu.” Šis pašcieņas veids var likt personai justies neatkarīgai un lepnai; ļauties jeb nodoties kalpošanai sev, kas aptumšo un notrulina vēlmi pēc Dieva. Jēkaba vēstulē 4:6 ir rakstīts: ”Dievs stājas pretī augstprātīgajiem, bet pazemīgajiem dod žēlastību.” Ja ticam tikai un vienīgi pasaulīgajiem resursiem, tad nepārprotami būsim atstāti ar vērtības sajūtu, kas balstīsies uz lepnumu. Jēzus mums teica – ”Tāpat arī jūs, kad būsiet izpildījuši visu, kas jums pavēlēts, sakiet: mēs esam nederīgi kalpi, un mēs esam izdarījuši vien to, ko vajadzēja darīt” (Lk.ev.17:10).
Tomēr tas nenozīmē, ka Kristiešiem jābūt ar zemu pašcieņu. Tas nozīmē vienīgi to, ka savas sajūtas nav jābalsta uz to, cik esam labi, bet drīzāk uz to, kas esam Kristū. Mums jābūt vienkāršiem un pazemīgiem Viņa priekšā, un Viņš cienīs mūs par to. Ps.16:2 ir atgādinājums: ”Tu esi mans Kungs, bez Tevis man nav nekā laba.” Kristieši iegūst pašcieņu un vērtību savās acīs esot pareizās attiecībās ar Dievu. Mēs zinām, ka esam vērtīgi tāpēc, ka Dievs par mums ir samaksājis augstu cenu ar Sava Dēla Jēzus Kristus asinīm.
Vienā ziņā zema pašcieņa ir pretēja lepnumam. Otrā ziņā zema pašcieņa ir sava veida lepnuma forma. Daži cilvēki uztur zemu pašcieņas līmeni ar nolūku, lai citi justu nožēlu pret tiem; lai pievērstu uzmanību viņus mierinot. Zema pašcieņa var būt izrādīta ar nodomu – ”paskaties uz mani” tieši tāpat, kā lepnums. Persona ar zemu pašcieņu dažreiz uzņem atšķirīgu virzienu pūloties sasniegt to pašu mērķi – sevī grimšanu, apsēstību pašam ar sevi, egoismu. Tā vietā mums visiem vajadzētu būt nesavtīgiem, mirt sev un novirzīt katru mums sniegto uzmanību uz spēcīgo un vareno Dievu, kas ir radījis un uztur mūs.
Saskaņā ar Bībeli Dievs ir darījis mūs ļoti vērtīgus, jo Viņš mūs izpirka un padarīja par Saviem cilvēkiem (Ef.1:14). Tāpēc Viņš vienīgais ir cieņas, slavas un goda vērts. Saglabājot veselīgu pašcieņas izjūtu mēs zināsim, ka esam pietiekoši vērti neiesaistīties grēkā, kas cilvēkus dara par vergiem. Tā vietā mums vajadzētu izturēties pazemīgi domājot par citiem labāk nekā par sevi (Fil.2:3). Vēstulē Rom.12:3 Pāvils brīdina: ”..neuzskatiet sevi par pārākiem kā citi, esiet saprātīgi, ikviens pēc tāda ticības mēra, kādu Dievs tam ir piešķīris.”
English
Kā Kristiešiem vajadzētu uztvert pašcieņu?
