Jautājums
Kas ir pirms tūkstošgade?
Atbilde
Pirms tūkstošgade ir uzskats, ka atnākot otro reizi Kristus nodibinās tūkstošgades valstību, kura ilgs burtiski 1000 gadus. Kārtībā, lai saprastu un iztulkotu Svēto Rakstu pantus, kas runā par pasaules gala notikumiem ir svarīgi saprast divas lietas: kā pielietot pareizu metodi pantu izskaidrošanai; un atšķirību starp Izraēlu (ebreji) un baznīcu (visi ticīgie Jēzū Kristū).
Pareiza Svēto Rakstu izskaidrošanas metode pieprasa, ka Svēto Rakstu panti ir izskaidroti tā, ka tie saskan ar kontekstu. Tas nozīmē, ka jebkurš pants ir izskaidrots tādā veidā, ka tas saskan ar audienci kam tas rakstīts, par ko un kādām personām tur ir rakstīts, personiski kam tas ir rakstīts utt. Kritiski svarīgi ir zināt autoru, mērķauditoriju un vēsturisko pamatojumu katram izskaidrotajam pantam. Vēsturiskā un kulturālā vide arī bieži vien atklāj pareizo pantu jēgu. Svarīgi ir atcerēties to, ka panti paši par sevi izskaidro pantus, kas nozīmē to, ka bieži vien panti pārklāj tematu vai objektu, kas jau ir minēts un izskaidrots kādā citā Bībeles vietā. Ir ļoti svarīgi tulkot visus Svētos Rakstus viscaur saskaņojot vienu ar otru.
Kā beidzamais un galvenais ir tas, ka panti jāpieņem to normālā, regulārā, atklātā, tiešā nozīmē kādā tie doti, ja vien pats pants nenorāda, ka tēlains. Burtisks, precīzs tulkojums neizslēdz iespēju, ka apraksts varētu būt tēlains. Drīzāk, tas iedrošina interpretētāju nepārvēst pantu kādā izdomātā jēgā. Ļoti svarīgi ir nemeklēt kaut kādu ”dziļāku, garīgāku” nozīmi piedāvātajam. Ir bīstami pantus padarīt garīgus, jo tad var zaudēt Svēto Rakstu pamata akurātu skaidrojumu tā iespaidojot lasītāja prātu. Tādā gadījumā vairs nav iespējams objektīvs izskaidrojuma standarts, bet gan katrs pants būs izskaidrots pēc katras personas individuālās sapratnes un iespaida. Vēstulē 2.Pēt.1:20-21 rakstītais atgādina: ”Vispirms jums jāsaprot, ka neviens Rakstu pravietojums nav patvaļīgi skaidrojams, jo ne jau pēc cilvēka gribas pravietojumi tika pasludināti, bet tos runāja Svētā Gara vadīti Dieva cilvēki.”
Pielietojot šos principus Bībeles pantu izskaidrošanā skaidri redzam, ka Izraēla (Ābrahama fiziskie pēcteči) un baznīca (visi Jaunā Testamenta ticīgie) ir divas atšķirīgas grupas. Ir svarīgi atpazīt, ka Izraēla un baznīca ir atšķirīgas lietas un, ja šis ir nepareizi saprasts, tad visi Svētie Raksti būs iztulkoti nepareizi. Īpaši tad, ja ir nepareizi Svēto Rakstu izskaidrojumu apsolījumi attiecībā uz Izraēlu (abi- piepildītie un nepiepildītie). Šādi apsolījumi nevarētu attiekties uz baznīcu. Atceraties, ka pantu saturs noteiks, kam tas ir adresēts, kā arī norādīs visprecīzāko tulkojumu.
Ar šiem priekšstatiem prātā mēs varam paskatīties uz dažādiem Svēto Rakstu pantiem par pirms tūkstošgades laika norādi. 1.Mozus gr.12:1-3 Kungs teica Ābrahamam: ”Ej projām no savas zemes, no vietas kur tu esi dzimis, no tēva nama, uz zemi, ko es tev rādīšu! Un es svētīšu tos, kuri svētī tevi, bet tos, kuri tevi lād, es nolādēšu, un tevī tiks svētītas visas dzimtas uz zemes!”
Dievs Ābrahamam apsolīja trīs lietas: Viņam būs daudz pēcteču; nācija dzīvos pati par sevi un iemantos zemi; universāla svētība nāks pār visiem Ābrahama pēctečiem (ebrejiem). 1.Mozus gr.15:9-17 Dievs apstiprina Savu līgumu ar Ābrahamu. Starp citu, par šo līgumu Dievs visu atbildību uzliek uz Sevis. Tas nozīmē, ka nekas (ne Ābrahams pats, ne kāds cits) nevar padarīt šo līgumu spēkā neesošu. Šinī pašā pantā ir noteiktas zemes robežas, ko ebreji ar laiku beidzot iemantos. Par šo robežu smalkāku aprakstu varat paskatīties 5.Mozus gr.34 nodaļu. Citi panti, kas runā par robežām ir atrodami 5.Mozus gr.30:3-5 un Eceh.gr.20:42-44.
Dieva apsolījumu ķēniņam Dāvidam mēs redzam 2.Samuela gr.7:10-17. Dievs apsola Dāvidam, ka viņam būs pēcnācēji un ar vienu no tiem Dievs nostiprinās mūžīgu karaļvalsti. Šis attiecas uz Kristus valdījuma tūkstošgadi un uz mūžīgiem laikiem. Svarīgi ir atcerēties, ka šiem apsolījumiem ir jābūt piepildītiem burtiski un tie vēl nav ieņēmuši vietu pasaulē. Daži varētu ticēt, ka Salamana valdījums bija burtisks šo pravietojumu piepildījums, tomēr ar šo ir neliela problēma. Teritorija, pār kuru Salamans valdīja nepieder Izraēlai uz šodienu, kā arī Salamans nevalda pār Izraēlu uz šodienu. Atceraties, Dievs apsolīja Ābrahamam, ka viņa pēcteči iemantos zemi uz mūžu mūžiem. Arī 2.Samuela gr. 7. nodaļa saka, ka Dievs noliks un nostiprinās ķēniņu, kas valdīs mūžīgi. Salamans nekādi nevar būt tas, kas ir piepildījis Dieva apsolījumu Dāvidam. Tāpēc, šis pareģojums vēl tikai nāks.
Tagad, turot šo visu prātā, pārbaudiet, kas ir rakstīts Atklāsmes gr.20:1-7. Tūkstošgade, kas ir atkārtoti minēta šajos pantos atbilst Kristus burtiskai 1000 gadu valdīšanai uz zemes. Atceraties, ka Dievs apsolīja Dāvidam valdnieku un tam ir jāpiepildās burtiski, bet tas vēl nav noticis. Pirms tūkstošgades jēdziens rāda, ka aprakstītais nākotnes paredzējums ir tas, kas apsola Kristu valdnieka tronī. Dievs izveidoja beznosacījumu līgumu ar Ābrahamu un Dāvidu. Neviens no šiem apsolījumiem nav ne daļēji, ne pilnīgi īstenojušies. Kā arī vienīgais veids, kā šie Dieva noslēgtie līgumi var tikt piepildīti, ir Kristus tieša un fiziska valdīšana pār zemi.
Pielietojot šo burtisko (precīzo) metodi Svēto Rakstu tulkošanā, rezultātā viss kļūst skaidri saprotams. Visi Vecā Testamenta pareģojumi par Jēzus pirmo atnākšanu ir piepildījušies burtiski. Tāpēc, mums vajadzētu sagaidīt, ka visi pareģojumi attiecībā uz Viņa otro atnākšanu būs piepildīti tieši tā, kā tas ir rakstīts. Tūkstošgade ir vienīgā sistēma, kas atbilst burtiski Dieva līgumiem un pasaules gala interpretējumiem.
English
Kas ir pirms tūkstošgade?
