Jautājums
Kāpēc Dievs atļāva poligāmiju/ bigāmiju Bībeles laikos?
Atbilde
Jautājums attiecībā uz poligāmiju (daudzsievība) ir interesants tajā, ka lielākā daļa cilvēku to uzskata kā amorālu, bet Bībelē poligāmija nav atklāti nosodīta. Pirmais poligāmijas gadījums Bībelē ir atrodams 1.Moz.gr.4:19: ”Lamehs ņēma sev divas sievas.” Vairāki ievērojami vīri Vecā Testamenta laikos bija poligāmisti. Ābrahamam, Jēkabam, Dāvidam, Salamanam un daudziem citiem bija vairākas sievas. 2.Sam.gr.12:8 varam lasīt, ka Dievs, runājot caur pravieti Nātanu teica Dāvidam, ka, ja viņa esošās sievas un konkubīnes ir par maz, tad Viņš var dot vairāk. Studējot 1.Ķēn.gr.11:3 varam redzēt, ka Salamanam bija 700 sievas un 300 konkubīnes (sievas ar zemāku statusu). Kāds sakars varētu būt mums ar poligāmijas gadījumiem, kas atrodami Vecajā Testamentā? Rodas trīs jautājumi, uz kuriem jāatbild: 1) Kāpēc Dievs atļāva poligāmiju Vecajā Testamentā? 2) Ko Dievs domā par poligāmiju mūsdienās? 3) Kāpēc bija vajadzīgas pārmaiņas?
1) Kāpēc Dievs atļāva poligāmiju Vecā Testamenta laikos? Bībele nekur tieši nenorāda iemeslu kāpēc Dievs atļāva poligāmiju. Pārdomājot Dieva klusēšanu attiecībā uz šo jautājumu jāaplūko daži svarīgākie faktori. Pirmkārt, pasaulē vienmēr ir bijis vairāk sieviešu nekā vīriešu. Pašreizējā statistika rāda, ka aptuveni 50.5 % no pasaules iedzīvotājiem ir sievietes un 49.5 % vīrieši. Pieņemot, ka senajos laikos šie paši procenti bija spēkā un sareizinot tos ar cilvēku miljoniem, pilnīgi iespējams, ka sieviešu skaits bija desmitiem tūkstošu reižu lielāks nekā vīriešu skaits. Otrkārt, karš senajos laikos bija īpaši nežēlīgs ar ļoti augstu mirstības pakāpi, kā rezultātā, procentuāli sieviešu skaits varēja būt bijis vēl lielāks. Treškārt, tā laika patriarhālajā sabiedrībā neprecētai sievietei bija gandrīz neiespējami nodrošināt sev eksistences līdzekļus. Pārsvarā sievietes bija bez jebkādas izglītības un apmācībām. Sievietes paļāvās uz saviem tēviem, brāļiem un vīriem, kuri nodrošināja tām iztikas līdzekļus un aizsardzību. Neprecētas sievietes visbiežāk bija pakļautas prostitūcijai un verdzībai. Lielā skaitliskā atšķirība starp dzimumiem varēja sievieti nostādīt ļoti nepatīkamā stāvoklī.
Tātad, šķiet, ka Dievs pieļāva poligāmiju kārtībā, lai aizsargātu un nodrošinātu sievietes, kuras monogāmijas gadījumā nebūtu spējušas atrast vīru. Vīrietis varēja ņemt vairākas sievas un kalpot kā to apgādātājs/ aizsargātājs. Lai arī dzīvošana poligāmiskā vidē nebija viena no labākajām iespējām, tomēr tas pasargāja no tādām alternatīvām kā prostitūcija, verdzība un badošanās. Turklāt, blakus aizsardzības un nodrošinājuma faktoram, poligāmija deva cilvēcei iespēju vairoties ātrāk tā piepildot Dieva pavēli,- ”augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi lieliem pulkiem” (1.Moz.gr.9:7). Vīrietis ir spējīgs padarīt grūtas vairākas sievietes vienlaicīgi, tādējādi piepildot pasauli ar cilvēkiem daudz ātrāk nekā gadījumā, ja katrs vīrietis radītu tikai vienu bērnu gadā.
2) Ko Dievs domā par poligāmiju mūsdienās? Atļaujot poligāmiju Bībele piedāvā monogāmiju kā plānu, kurš atbilst vislabāk Dieva idejai attiecībā uz laulībām. Bībele saka, ka oriģinālais Dieva nodoms bija tāds, ka katram vīrietim būs tikai viena sieva: ”Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai (bet ne vairākām sievām), un tie kļūs par vienu miesu (nevis miesām)” (1.Moz.gr.2:24). Šis pants apraksta laulības būtību, bet ne to, cik daudz cilvēku tajā ir iesaistīti, tāpēc noteikti vajadzētu ievērot pastāvīgo vienskaitļa lietošanu. 5.Moz.gr.17:14-20 pantos Dievs saka, ka ķēniņiem nevajadzētu palielināt sievu skaitu (vai zirgus vai zeltu). Lai arī šī komanda nav jāsaprot tā, ka ķēniņiem bija jābūt monogāmiem, tomēr to var iztulkot tā, ka sievu skaita palielināšana var radīt problēmas. Tas ir skaidri saskatāms Salamana dzīvē (1.Ķēn.gr.11:3-4).
Runājot par ”vienas sievas vīru” Jaunajā Testamentā ir dots kvalifikāciju saraksts attiecībā uz garīgā vadītāja lomu (1.Tim.3:2, 12 un Tit.1:6). Pastāv diskusijas – ko īsti šīs kvalifikācijas nozīmē? Burtiski šo frāzi varētu tulkot kā ”vienas sievietes vīrs.” Lai arī varētu uzskatīt, ka šī frāze atsaucas uz poligāmiju, tomēr nav iespējams, ka poligāmists varētu tikt uzskatīts par ”vienas sievietes vīru.” Šīs kvalifikācijas ir attiecinātas uz garīgā vadītāja pozīciju, tomēr tās var vienlīdzīgi attiecināt uz visiem Kristiešiem. Vai ne katram Kristietim vajadzētu būt ar ”skaidru prātu, nosvērtam, pieticīgam, viesmīlīgam, lietpratīgam skolotājam, nevis tādam, kas mīl iedzert un ir kauslis, bet kas ir lēnprātīgs, neķildojas un nav mantrausīgs” (1.Tim.3:2-4)? Ja esam aicināti būt svēti (1.Pēt.1:16) un, ja šie standarti ir svēti visiem mācītājiem un diakoniem, tad šie standarti ir svēti un attiecināmi uz visiem Kristiešiem.
Pāvils vēstulē Ef.5:22-33 runā par attiecībām starp vīriem un sievām. Runājot par vīru (vienskaitlī) tie arī par sievu runā (vienskaitlī). ”Jo vīrs (vienskaitlis) ir sievas galva...vīram pienākas savu sievu (vienskaitlis) mīlēt kā sevi pašu...tādēļ vīrs (vienskaitlis) atstās savu tēvu un māti un pieķersies sievai (vienskaitlis), un viņi abi kļūs par vienu miesu (vienskaitlis)... katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva (vienskaitlis) lai jūt bijību pret savu vīru (vienskaitlis).” Lai arī kaut kādā veidā līdzīgos pantos (kā piem.Kol.3:18-19) attiecībā uz sievām un vīriem ir runāts daudzskaitlī, tomēr ir skaidrs, ka Pāvils runā par Kristiešu ģimenēm, respektīvi - vīriem un sievām kopumā, bet nekādā gadījumā tas nav jāsaprot tā, ka vīrs var ņemt vairākas sievas. Vēstulē Efeziešiem ir ļoti specifiski aprakstīts, kādām vajadzētu būt laulāto draugu attiecībām (Ef.5:22-33). Ja tiktu pieļauta poligāmija, tad gan Kristus attiecības ar viņa miesu (baznīcu) kopumā, gan vīra – sievas attiecību ilustrācija būtu izjaukta.
3) Kāpēc bija vajadzīgas pārmaiņas? Tas nav tik daudz, ka Dievs tagad aizliedz to, ko bija atļāvis iepriekš, drīzāk, šis ir Dieva atjaunojošais laulību plāns Viņa iecerētajā, oriģinālajā veidolā. Skatoties uz Ādamu un Ievu poligāmijai nebija nekāda sakara ar laulībām. Šķiet, ka Dievs atļāva poligāmiju, lai risinātu tajā laikā pastāvošo problēmu, bet tas nebija ideāls variants. Vairāk attīstītās valstīs poligāmija nav sastopama, jo pēc tādas nav vajadzības. Lielākajā daļā no mūsdienu kultūrām, mūsdienu sabiedrībā sievietes pašas ir spējīgas sevi nodrošināt un aizsargāt tā novēršot poligāmijas vienīgo ”pozitīvo” aspektu. Turklāt, augstāk attīstītās, modernajās valstīs poligāmija ir pasludināta par nelikumīgu. Saskaņā ar Dieva Vārdu mums ir jāpakļaujas valdības noteiktajiem likumiem (Rom.13:1-7). Vienīgais pieļaujamais gadījums, kad drīkstam neklausīt valdības likumiem ir tad, ja tie ir pretrunā ar Dieva noliktajiem likumiem jeb dotajām komandām (Ap.d.5:29). Dievs vienīgais var atļaut poligāmiju. Kopš Dievs nedod pavēli tās atzīšanai, likums, kas to aizliedz ir atbalstāms.
Vai mūsdienās varētu pastāvēt jeb rasties gadījumi, kad poligāmija būtu apsverama kā pozitīva un tādējādi atļaujama? Iespējams, bet tomēr tas ir neaptverami, ka mūsdienu apstākļos nebūtu atrodams cits pozitīvs risinājums. Mums ir stingra ticība tam, ka sakarā ar aspektu ”viena miesa,” laulības dzīvē ir nepieciešama vienotība un saskaņa, tāpēc nav nekādas vajadzības pēc poligāmijas. Poligāmija nevienā no iespējamajiem gadījumiem neciena Dievu un nav Viņa iecerētais laulību modelis.
English
Kāpēc Dievs atļāva poligāmiju/ bigāmiju Bībeles laikos?
