Jautājums
Vai Kristiešiem nepārtraukti jālūdz piedošana?
Atbilde
Ļoti bieži tiek uzdots jautājums: ”kas notiek, ja es sagrēkoju un mirstu negūstot izdevību izsūdzēt savu grēku Dievam? ” Cits, arī ļoti bieži uzdots jautājums ir: ”kas notiek, ja es izdaru grēku un pēc tam aizmirstu to izsūdzēt Dievam? ” Abi šie jautājumi ir balstīti uz nepareiziem pieņēmumiem. Pestīšanai nav nekāda sakara un tā nav iespaidojama ar ticīgo mēģinājumu izsūdzēt un nožēlot katru grēku pirms tie mirst. Pestīšana nav balstīta uz to, vai Kristieši ir izsūdzējuši un nožēlojuši savus grēkus vai nav. Jā, mums ir jāizsūdz savi grēki Dievam, ja grēkojam, cik vien ātri iespējams. Tomēr, mums nav vajadzība lūgt Dievam piedošanu nepārtraukti. Kad mēs noticam Jēzum Kristum kā Pestītājam, tad visi mūsu grēki ir piedoti. Tas iekļauj pagātnes, tagadnes un nākotnes grēkus; lielus un mazus. Patiesiem ticīgajiem nav vajadzīgs lūgt piedošanu un nožēlot kārtībā, lai tie saņemtu pestīšanu (Kol.1:14; Ap.d.10:43).
Grēki ir jāizsūdz: ”Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” (1.Jņ.1:9). Šis pants māca mums ”izsūdzēt” savus grēkus Dievam. Vārds ”izsūdzēt” nozīmē ”piekrist.” Kad izsūdzam savus grēkus Dievam, mēs piekrītam Viņam, ka esam darījuši slikti - grēkojuši. Dievs piedod mums caur grēku izsūdzēšanu pastāvīgi, jo Viņš ir ”uzticīgs un taisns.” Kā to saprast ”uzticīgs un taisns?” Viņš ir uzticīgs Savam Vārdam piedodot grēkus, kā to ir apsolījis visiem, kas saņem Kristu kā Glābēju. Viņš ir taisns piemērojot Kristus doto maksu par mūsu grēkiem un atzīstot, ka grēki patiešām ir izpirkti.
Tajā pašā laikā 1.Jņ.vēstule 1:9 norāda, ka kaut kādā veidā piedošana ir atkarīga no grēku izsūdzēšanas Dievam. Kā lai šo saprot, ja visi mūsu grēki ir piedoti brīdī, kad saņemam Kristu kā Glābēju? Šķiet, ka šinī pantā apustulis Jānis apraksta ”radniecīgo” attiecību piedošanu. Visi mūsu grēki ir piedoti ”pozicionāli” tajā brīdī, kad saņemam Kristu kā Glābēju. Pozicionālā piedošana garantē mums pestīšanu un apsola mūžīgās mājas debesīs. Kad pēc nāves stāvēsim Dieva priekšā, Viņš neraidīs mūs prom no ieejas debesīs mūsu grēku dēļ. Tā ir pozicionālā piedošana. Radniecīgo attiecību piedošana ir balstīta uz to faktu, ka grēkojot mēs apvainojam Dievu un apbēdinām Viņa Garu (Ef.4:30). Tajā laikā, kad Dievs galu galā ir piedevis visus grēkus, ko padarām, tomēr, tie joprojām bloķē vai kavē mūsu attiecības ar Dievu. Bērns, kas grēko pret tēvu nav izdzīts no ģimenes. Dievbijīgs tēvs piedos savam bērnam bez jebkādiem nosacījumiem. Tajā pašā laikā labas bērna un tēva attiecības nav sasniedzamas pirms attiecības ir atjaunotas. Attiecību atjaunošana var notikt tikai tad, ja bērns apzinās un izstāsta savus nepaklausības darbus tēvam un atvainojas. Tāpēc mēs sūdzam savus grēkus Dievam (ne cilvēkiem) – lai atjaunotu savas ciešās attiecības ar Dievu, bet ne lai saglabātu savu pestīšanu. Mēs izsūdzam savus grēkus Dievam, lai būtu tuvās attiecībās ar Viņu, kas mūs mīl un savā lielajā mīlestībā jau ir piedevis.
English
Vai Kristiešiem nepārtraukti jālūdz piedošana?
