Jautājums
Kā lūgšana var būt sazināšanās ar Dievu?
Atbilde
Lai saprastu veidu kā Dievs sazinās ar mums un mēs ar Viņu, tad jāsāk ar dažiem galvenajiem priekšrakstiem. Pirmais ir tas, ka Dievs runā vienīgi un tikai taisnību. Viņš nekad nemelo, Viņš nekad nemaldina un vienmēr ir uzticīgs. Ījaba gr.34:12 varam lasīt: ”tik tiešām, Dievs nedara ļaunu, un Visuvarenais neapvērš tiesu!” Citā tulkojumā (NIV) varam lasīt, ka tas nav pat iedomājams, ka Dievs varētu darīt ko ļaunu vai būt netaisnīgs. Otrais priekšraksts ir tāds, ka Bībele ir Pats Dieva Vārds. Jaunajā Testamentā atsaucoties uz Vecā Testamenta rakstiem, grieķu vārds graphe (Svētie Raksti) ir minēts 51 reizi. 2.vēstulē Tim.3:16 Pāvils apgalvo un apstiprina, ka visi šie vārdi ir burtiski ”Dieva iedvesti.” Vārds graphe attiecas arī uz Jauno Testamentu. Īpaši skaidri to redzam kad Pēteris savā vēstulē (2.Pēt.3:16) norāda uz to, ka Pāvila vēstules ir ”Svētie Raksti” un arī Pāvils (1.Tim.5:18 vēstulē) citējot Jēzus vārdus, kas atrodami Lk.ev.10:7, tāpat nosauc tos par ”Svētajiem Rakstiem.” Tādējādi, kad esam noskaidrojuši, ka Jaunā Testamenta raksti pieder šai īpašajai kategorijai, kas saukta par ”Svētajiem Rakstiem,” tad mēs viennozīmīgi varam pielietot 2.vēstulē Tim.3:16 rakstīto un arī droši teikt, ka šīs raksturīgās pazīmes attiecas uz ”visiem Rakstiem.” Tie ir ”Dieva iedvesti” un ikkatrs vārds ir nācis no Dieva.
Kā šī informācija attiecas uz jautājumu par lūgšanu? Tagad, kad esam noskaidrojuši, ka Dievs runā tikai un vienīgi patiesību; un to, ka Bībele ir Pats Dieva Vārds, mēs loģiski nonākam pie diviem sekojošajiem slēdzieniem par Dievu. Pirmais - Bībele apgalvo, ka Dievs dzird cilvēka lūgšanas (Psalmi 17:6, 77:1; Jes.gr.38:5). Cilvēks absolūti droši var ticēt un paļauties uz to, ka, ja viņam ir nostiprinātas pareizas attiecības ar Dievu, tad Dievs dzird visu viņa teikto. Otrais - tā kā Bībele ir patiess Dieva Vārds, tad cilvēks var ticēt, ka, ja viņš ir pareizās attiecībā ar Dievu, tad lasot Bībeli viņš burtiski dzird Dievu runājam. Pareizas attiecības ar Dievu, kas nepieciešamas veselīgai, tuvai saziņai starp cilvēku un Dievu, ir apliecinātas trijos veidos. Pirmais ir aizgriešanās no grēka, tā nožēlošana. Piem. Psalmā 27:9 rakstītais ir par to, kā Dāvids lūdzās uz Dievu, lai Dievs uzklausa viņu un neaizgriežas no viņa Savās dusmās. No šā mēs uzzinām, ka Dievs aizgriežas no cilvēka grēka dēļ un šis grēks traucē vai kavē saziņu starp Dievu un cilvēku. Cits piemērs ir atrodams Jes.gr.59:2, kur Jesaja saka cilvēkiem: ”Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums.” Tātad, pilnīgi droši zinām, ka, ja ir palicis kāds neizsūdzēts grēks, tad tas noteikti kavēs mūsu saziņu ar Dievu. Brrr, cik šausmīgi.
Otrais - labai saziņai ar Dievu ir nepieciešama pazemīga sirds. Šo Dievs runā uz mums Jesajas gr. 66:2: ”..bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.” Citā tulkojumā no NIV Bībeles: ”Šis ir cilvēks, kuru cienu: vienkāršs un pazemīgs ar nožēlas pilnu sirdi, un kas trīc manu vārdu dzirdot.” Trešā ļoti svarīga lieta ir taisnīga dzīve. Šī ir pozitīva daļa, kas ieņem vietu katra dzīvē pēc aizgriešanās no grēka un īpaši ir izteikta caur efektivitāti lūgšanās. Jēkabs savā vēstulē 5:16 saka, ka taisnīga cilvēka lūgšanai ir liels spēks un tā darbojas. ”Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana.”
Mūsu saruna ar Dievu var būt izteikta vārdos, domās vai uzrakstīta. Mēs pilnīgi droši varam būt pārliecināti, ka Viņš mūs dzird un Svētais Gars palīdzēs mums lūgties pareizi un norādīs uz to, kas mums jālūdz. Vēstulē Rom.8:26 ir teikts: ”tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām.”
Attiecībā uz visu, kas zināms par Dieva metodēm saziņā ar mums, galvenokārt vienmēr vajadzētu skatīties uz to, ko Viņš mums saka caur Svētajiem Rakstiem, bet ne paļauties un ticēt tam, ka Dievs sūtīs mūsu prātos tiešas, specifiskas norādes un vadlīnijas attiecībā uz specifisku lēmumu pieņemšanu un rīcībām. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mums, cilvēkiem, ir liela tieksme uz sevis maldināšanu, nav gudri pieņemt domu, ka katra ideja, kas vien nāk prātā ir no Dieva. Dažreiz, attiecībā uz kādiem noteiktiem gadījumiem Dievs runā uz mums tieši un konkrēti caur Svētajiem Rakstiem, un ir ļoti saprotams, ja esam kārdināti meklēt kaut kādu papildus Bībelisku sakritību tādos gadījumos. Tomēr, visgudrākais šādos gadījumos,- kārtībā, lai izvairītos no vārdu likšanas Dieva mutē un/ vai pakļautu jeb atvērtu sevi maldiem - atrast atbildes attiecoties uz tieši tiem principiem, kurus Viņš jau ir iedevis. Un nemeklēt kaut ko vairāk.
Kā arī ļoti ieteicams un vēlams ir lūgties pēc gudrības, lai nonāktu pie pareizā slēdziena, jo Dievs ir apsolījis dot mums gudrību, ja lūdzam. ”Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots” (Jēkaba 1:5).
Tātad, kā lūgšana var būt sazināšanās ar Dievu? Lūgšanā mēs runājam ar Savu debesu Tēvu no saviem sirds dziļumiem un atgriezeniski Dievs runā uz mums caur Savu Vārdu un caur Svētā Gara vadību.
English
Kā lūgšana var būt sazināšanās ar Dievu?
