Jautājums
Kāpēc Dievs uzliek pārbaudījumus labiem cilvēkiem?
Atbilde
Šis ir visgrūtākais jautājums visā teoloģijā. Dievs ir mūžīgs, bezgalīgs, viszinošs, visuresošs un visvarens. Kā cilvēks (ne mūžīgs, ne bezgalīgs, ne viszinošs, ne visuresošs un ne visvarens) var iedomāties, ka varētu būt spējīgs saprast Dieva gribu un ceļus? Ījaba grāmatā ir aprakstīts, ka Dievs atļāva Sātanam rīkoties ar Ījaba dzīvi kā vien tam nāk prātā, bet neatļāva viņu nogalināt. Kāda bija Ījaba atbildes reakcija? ”Redzi, Viņš mani nokaus – cerības nav! Viņa priekšā es aizstāvēšos” (Ījaba 13:15). Citos tulkojumos - ..tomēr es ceru uz Viņu; pilnīgi noteikti – Viņa priekšā es aizstāvēšos.” (NIV– Job 13:15). ”Kungs deva, un Kungs ņēma – Kunga Vārds slavēts!” ( Ījabs 1: 21). Ījabs nesaprata, kāpēc Dievs atļauj nākt likstām pār viņu, bet viņš zināja, ka Dievs ir labs, tāpēc palika uzticīgs Viņam. Galu galā tādai vajadzētu būt arī visu mūsu attieksmei.
Kāpēc ar labiem cilvēkiem notiek sliktas lietas? Bībele saka ļoti skaidri, ka labu cilvēku nav. Mēs visi esam sabojāti un grēcīgi (Māc.7:20; Rom.6:23; 1.Jāņa1:8). Vēstulē Rom.3:10-18 Pāvils apstiprina: ”nav neviena taisna, neviena paša. Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu, visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi; nav neviena, kas dara labu, pat viena nav. Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm tie vienmēr ir krāpuši, čūsku inde ir zem viņu lūpām; viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma, viņu kājas ir žiglas, kad tie steidz izliet asinis. Posts un ciešanas visos viņu ceļos, miera ceļu viņi nepazīst. Dieva bijības nav viņu acu priekšā.” Katrs cilvēks uz šīs planētas ir pelnījis būt iemestam elles ugunīs šinī pašā mirklī. Katra mūsu pavadītā diena uz šīs zemes ir tikai un vienīgi no Dieva žēlastības. Vislielākās likstas un negadījumi, kādi piemeklē cilvēkus, nav pat pieminēšanas vērti salīdzinājumā ar to, ko esam pelnījuši - elles ezera mūžīgās ugunis.
Labāks jautājums par augšā minēto varētu būt - Kāpēc Dievs atļauj notikt labām lietām ar sliktiem cilvēkiem? Vēstulē Rom.5:8 ir teikts: ”Bet Dievs savu mīlestību uz mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki.” Par spīti mūsu ļaunajai, negodīgajai, grēcīgajai dabai Dievs mīl mūs. Viņš mūs mīl tik ļoti, ka mira pie krusta, tā samaksājot parādus par mūsu grēkiem (Rom.6:23). Pieņemot Jēzu Kristu kā savu vienīgo un patieso Glābēju (Jņ.ev.3-16; Rom.10:9) mums tiek piedots, mēs iemantojam mūžīgo dzīvību (Rom.8:1). Mēs esam pelnījuši elli, bet mums tiek dota pestīšana un mūžīga dzīve debesīs, ja nākam pie Jēzus caur ticību.
Jā, bieži vien likstas un nelaimes nāk pār cilvēkiem, kuri šķiet to nav pelnījuši, bet Dievam ir savi iemesli atļaut lietām notikt pēc Viņa prāta - vai mēs to saprotam vai nē. Toties pāri visam mums jāatceras, ka Dievs ir labs, taisns, mīlošs un žēlsirdīgs. Bieži notiek lietas, ko mēs neesam spējīgi saprast. Tomēr, mums vienmēr jāsaglabā ticība un paļāvība Dievam. Mums jātic tam, ka viss, ko Viņš dara ir labs. Mēs nekad nedrīkstam šaubīties ticībā Viņam. ”Paļaujies uz Kungu no visas sirds - uz paša sapratni vien nepalaidies! Zinies Viņu visos savos ceļos un Viņš iztaisnos tavas takas” (Sak.gr.3:5-6).
English
Kāpēc Dievs uzliek pārbaudījumus labiem cilvēkiem?
