Jautājums
Kā lai es uzvaru grēku savā kristīgajā dzīvē?
Atbilde
Bībele māca, ka mums ir pieejami šādi palīglīdzekļi cīņā ar grēku savā dzīvē:
1) Svētais Gars. Ļoti vērtīga dāvana, ko Dievs ir devis mums, ticīgajiem, lai varētu uzvarēt grēku mūsu dzīvē, ir Svētais Gars. Vēstulē Galatiešiem 5:16-25 Dievs nostāda pretī miesas darbus un Gara augļus. Šajā rakstu vietā mēs tiekam aicināti staigāt Garā. Visos ticīgajos jau mājo Svētais Gars, bet mēs tiekam aicināti arī staigāt Garā, t.i. ļauties Viņa kontrolei un vadībai. Tas nozīmē nodot mūsu dzīves stūri Svētā Gara rokās, un mācīties ieklausīties un sekot Viņa vadībai, nevis pašu miesas iegribām.
Apustuļa Pētera dzīvē ir skaidri redzama tā ietekme, ko Svētais Gars atstāj cilvēku dzīvēs. Pirms viņš tika piepildīts ar Svēto Garu, viņš aizliedza Jēzu trīs reizes (meloja, ka Viņu nepazīst), pēc tam, kad bija solījies sekot Kristum līdz nāvei, bet tad, kad pār viņu bija nācis Svētais Gars, viņš drošsirdīgi sludināja tūkstošiem jūdu Vasarsvētku dienā par Jēzu kā Pestītāju.
Cilvēks, kas staigā garā, cenšas neapslāpēt Gara pamudinājumus (1. Tesaloniķiešiem 5:19), viņš cenšas būt piepildīts ar Svēto Garu (Efeziešiem 5:18-21). Kā var tikt piepildīts ar Svēto Garu? Pirmkārt, Dievs pats izvēlas tos cilvēkus, ko piepildīt ar Savu Garu tāpat, kā tas bija Vecajā Derībā. Dievs izvēlējās cilvēkus, ko piepildīt ar Savu Garu, lai tie varētu paveikt to, ko Dievs bija iecerējis (1. Mozus 41:38, 2. Mozus 31:3, 4. Mozus 24:2, 1. Samuēla 10:10, utt.). Pēc tā, kas ir aprakstīts Vēstulē Efeziešiem 5:18-21 un Vēstulē Kolosiešiem 3:16, es uzskatu, ka Dievs piepilda ar Savu Garu tos, kuri izvēlas piepildīt sevi ar Viņa Vārdu. Tas mūs noved pie nākošā palīglīdzekļa.
2) Dieva Vārds, Bībele. 2. Vēstulē Timotejam 3:16-17 ir teikts, ka Dievs mums ir devis Savu Vārdu, lai sagatavotu un ekipētu mūs labiem darbiem. Bībele māca mūs, kā dzīvot un kam ticēt, tā atklāj mums, ja esam izvēlējušies iet pa nepareizo dzīves ceļu, tā palīdz mums tikt atpakaļ uz pareizā ceļa un palikt uz tā. Kā ir teikts Vēstulē Ebrejiem 4:12, „Dieva Vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu” un tas sniedzas dziļi iekšā mūsu sirdī, lai izrautu to problēmu sakni, ko, no cilvēcīgā viedokļa, ir neiespējami atrisināt. Arī Psalmu grāmatas autors runā par tās dzīvi pārveidojošo spēku 119 psalmā 9, 11 un 105 pantā un citur. Jozuam tika teikts, ka viņš gūs panākumus cīņā ar ienaidniekiem (analoģija par mūsu garīgajām cīņām), ja viņš neaizmirsīs Dieva Vārdu, bet par to domās un meditēs dienām un naktīm, lai viņš varētu to ievērot. To viņš arī darīja, un, lai arī tas, ko Dievs viņam pavēlēja, nelikās militāri pareizi vai loģiski, Dievs Vārds bija atslēga viņa uzvarām cīņās par Apsolīto Zemi.
Šis ir tas palīglīdzeklis, ar ko mēs bieži vien apejamies ļoti triviāli. Mēs nesam savas Bībeles līdz uz baznīcu un izlasām tajās pa kādai nodaļai dienā, bet mēs aizmirstam mācīties pantus no galvas, meditēt (pārdomāt) par lasīto, meklēt iespējas pielietot to mūsu dzīvē, vai arī nožēlot un izsūdzēt Dievam tos grēkus, ko Bībele atklāj mūsu dzīvē. Mēs aizmirstam arī slavēt Dievu un pateikties Viņam par tām dāvanām, ko mēs esam ieraudzījuši caur Bībeli, ka Dievs mums ir devis. Bieži vien attiecībā pret Bībeli mēs slimojam vai nu ar „garīgo anoreksiju vai bulīmiju” – vai nu mēs „ēdam” no tās pašu minimumu, lai paliktu dzīvi (piem., tikai baznīcā), bet neuzņemam no tās pilnvērtīgu barību, lai būtu augoši un spēcīgi kristieši, vai arī mēs it kā „ēdam” bieži, bet nepārdomājam lasīto tā, lai tas iesakņotos mūsos un sniegtu mums garīgu barību.
Ir svarīgi, ka, ja jēgpilna Bībeles studēšana ikdienas un to rakstu vietu atcerēšanās, ko Svētais Gars liek tavā sirdī, vēl nav kļuvusi par tavu ieradumu, ka tu to par tādu padari. Es arī iesaku tev sākt rakstīt piezīmes par to, ko tu lasi (vai nu kompjūterā, ja tu drukā ātrāk nekā raksti ar roku, vai arī parastā kladē). Izveido sev ieradumu neaizvērt Bībeli, pirms tu esi pierakstījis, ko tu šodien esi no tās ieguvis. Es parasti pierakstu arī to, ko es lūdzu Dievam, piemēram, lai Viņš man palīdz mainīties kādā dzīves jomā, par ko Viņš mani ir uzrunājis. Bībele ir ļoti spēcīgs instruments, ko Dievs lieto gan mūsu pašu, gan citu cilvēku dzīvēs (Efeziešiem 6:17), un tā ir arī ļoti svarīgs un pilnīgi neaizstājams bruņojums, ko Dievs mums dod, lai mēs varētu uzvarēt savas garīgās cīņas (Efeziešiem 6:12-18)!
3) Lūgšana. Šis ir nākamais svarīgais palīglīdzeklis, ko Dievs mums ir devis. Diezgan bieži kristieši it kā lūdz, tomēr īsti netic lūgšanas spēkam. Mums ir lūgšanu sapulces, lūgšanu svētbrīži utt., bet ļoti reti mēs lūgšanu patiešām lietojam tā, kā to darīja Jēzus pirmie sekotāji (Apustuļu darbi 3:1, 4:31, 6:4, 13:1-3, utt.). Apustulis Pāvils bieži piemin to, ko viņš lūdza par tiem cilvēkiem, kuriem viņš kalpoja. Arī tad, kad esam vieni paši, mēs visbiežāk nelietojam šo lielisko palīglīdzekli pienācīgi. Dievs ir devis daudzus brīnišķīgus apsolījumus par lūgšanu (Mateja ev. 7:7-11, Lūkas ev. 18:1-8, Jāņa ev. 6:23-27, 1. Jāņa 5:14-15, utt.). Apustulis Pāvils ir iekļāvis lūgšanu garīgā bruņojuma sastāvā, ar ko uzvarēt garīgās cīņas (Efeziešiem 6:18)!
Cik svarīga tā ir? Mums ir doti Jēzus vārdi, ko Viņš teica Pēterim Ģetzemanes dārzā, pirms Pēteris Jēzu aizliedza. Jēzus tur lūdz Dievu, bet Pēteris tajā laikā guļ. Jēzus viņu pamodina un saka viņam un pārējiem mācekļiem: „Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja ev. 26:41) Tu, tāpat kā Pēteris, gribi darīt to, kas ir pareizi, bet tev pietrūkst spēka? Mums ir jāturpina sekot Dieva pamudinājumam meklēt, klauvēt un lūgt, un tad Viņš dos mums to spēku, kas mums ir vajadzīgs, lai piedzīvotu uzvaru mūsu garīgajā cīņā (Mateja ev. 7:7). Bet, lai tas notiktu, mums ir jāsāk izturēties pret lūgšanu daudz nopietnāk un lietot to tā, kā Dievs to vēlas.
Es nesaku, ka lūgšanai piemīt kāds maģisks spēks, jo tas tā nav. Dievs ir lielisks un brīnišķīgs. Lūgšana vienkārši ir mūsu nevarēšanas un Dieva neizsmeļamā spēka atzīšana, un vēršanās pie Viņa, lai Viņš piešķirtu mums spēku, kas mums ir vajadzīgs, lai paveiktu to, ko Dievs no mums vēlas (nevis to, ko vēlamies mēs paši) (1. Jāņa 5:14-15).
4) Baznīca. Šis ir pēdējais palīglīdzeklis, ko mēs diezgan bieži ignorējam. Kad Jēzus izsūtīja savus mācekļus kalpošanā, Viņš izsūtīja tos pa pāriem (Mateja ev. 10:1). Kad mēs Apustuļu darbu grāmatā lasām par apustuļu misijas ceļojumiem, mēs ieraugām to pašu principu – viņi negāja vieni paši, bet grupās vai vismaz pa divi. Jēzus teica, ka tur, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Viņa vārdā, tur Viņš ir to vidū (Mateja ev. 18:20). Viņš arī pavēlēja neatstāt savas sapulces, ko tajā laikā daži darīja, bet lietot šo kopā būšanas laiku, lai iedrošinātu viens otru mīlestībā un pamudinātu uz labiem darbiem (Ebrejiem 10:24-25). Bībelē ir teikts, ka mums ir viens otram jāizsūdz savi grēki (Jēkaba 5:16). Vecās Derības gudrības grāmatās ir teikts, ka, tāpat kā dzelzs uzasina dzelzi, tāpat arī cilvēks citu cilvēku klātbūtnē tiek atbalstīts un „uzasināts” (Salamana Pamācības 27:17). „Ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.” (Salamans Mācītājs 4:12)
Daudzi kristieši atrod kādus brāļus vai māsas Kristū, ar kuriem vai nu pa telefonu, vai klātienē satikties, lai viens otru uzmundrinātu, lūgtu viens par otru, dalītos par to, kā tiem iet, varbūt pastāstītu par savām garīgajām cīņām un uzvarām, ka arī lai būtu atbildīgi viens otra priekšā par to, kā viņi pielieto Dieva Vārdu savā ikdienas dzīvē, savās attiecībās, utt.
Reizēm izmaiņas nāk ātri. Reizēm, citās dzīves jomās, tās nāk lēnāk. Bet Dievs ir apsolījis, ka, ja mēs lietojam šos Viņa dotos mūsu garīgo cīņu palīglīdzekļus un garīgo bruņojumu, tad Viņš mainīs mūs un mūsu dzīves, un palīdzēs uzvarēt. Turpini ticēt tam, ka Viņš ir uzticams!
English
Kā lai es uzvaru grēku savā kristīgajā dzīvē?
