Jautājums
’Vai Jēzus varētu būt grēkojis?
Atbilde
Uz šo interesanto jautājumu var skatīties no divām pusēm. Svarīgi ir atcerēties, ka šis jautājums nav par to, vai Jēzus grēkoja. Abas puses piekrīt un Bībele to skaidri apgalvo, ka Jēzus nekad nebija grēkojis (2.Kor.5:21; 1.Pēt.2:22). Jautājums ir par to, vai Jēzus bija spējīgs uz grēku. Tie, kuri patur uzskatu par ”nevainojamību” tic, ka Jēzus nebija varējis, nebija spējīgs grēkot. Tie, kuri patur uzskatu par ”grēcīgumu” tic, ka Jēzus būtu varējis, spējīgs grēkot, bet Viņš to nedarīja. Kurš no šiem ir pareizs? Skaidra Svēto Rakstu mācība ir tā, ka Jēzus bija nevainojams – nespējīgs grēkot. Ja Viņš būtu bijis spējīgs uz grēku un būtu grēkojis, tad Viņš joprojām varētu grēkot uz šodienu, jo saglabātu to pašu būtību, kāds Viņš bija esot uz zemes. Viņš ir Dievs – Cilvēks un tāds Viņš paliks uz mūžīgiem laikiem saglabājot pilnu dievišķību un pilnu cilvēciskumu, tādējādi savienots vienā personā kā nedalāms. Ticēt tam, ka Jēzus varētu būt grēkojis ir ticēt tam, ka Dievs varētu grēkot. ”Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā” (Kol.1:19). Tālāk, Kol.2:9 pievieno: ”Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā.”
Lai arī Jēzus visā pilnībā bija cilvēks, tomēr Viņš nepiedzima ar grēcīgo cilvēka dabu kā mēs. Noteikti un absolūti droši ir tas, ka Viņš bija kārdināts tajā pašā veidā kā mēs esam. Sātans Viņu kārdināja, bet Viņš palika nevainojams un bez grēka, jo Dievs nav spējīgs uz grēku. Tas ir pret Viņa būtību, dabu (Mt.ev.4:1; Ebr.2:18, 4:15; Jēk.1:13). Pēc definīcijas grēks ir likuma pārkāpšana. Dievs radīja likumus un pēc būtības likums ir tas, ko Dievs varētu darīt, vai nevarētu; tāpēc, grēks ir viss, ko Dievs saskaņā ar Savu raksturu nekad nedarītu.
Tapt kārdinātam pats par sevi nav grēks. Kāds varētu kārdināt jūs ar kaut ko, ko jūs nevēlaties darīt, piem. veikt slepkavību vai piedalīties seksuālās perversijās. Iespējams, jums nav ne mazākās vēlmes darīt šos darbus, bet jūs bijāt kārdināti, jo kāds piedāvāja jums šādu iespēju. Vārdam ”kārdināt” ir vismaz divas definīcijas:
1) kāds jūs mēģina pavedināt uz grēcīgu rīcību; vai arī kaut kas ārpus jūs ierosina uz grēcīgu rīcību; vai arī jūs tiekat kārdināti paša grēcīgās dabas dēļ.
2) faktiska apsvēršana par piedalīšanos grēcīgā rīcībā, iespējamo baudu un seku apsvēršana; grēcīgā rīcība jau ir ieņēmusi vietu jūsu prātā.
Pirmā definīcija neapraksta notiekošo kā grēku, bet otrā katrā ziņā. Ja jūs kavējaties savā prātā par grēcīgo rīcību un apsverat kā jūs to varētu darīt, tad jūs jau esat pārkāpuši robežu. Jēzus bija kārdināts pēc pirmās definīcijas izņemot vienīgi to, ka Viņš nekad nebija kārdināts grēcīgās dabas dēļ, jo tāda Viņā vienkārši neeksistēja. Sātans piedāvāja Jēzum veikt noteiktas grēcīgas rīcības, bet Viņam nebija iekšējās vēlmes veikt grēku. Tāpēc, Viņš bija kārdināts tieši tāpat, kā mēs esam, tomēr palika bez grēka.
Tie, kuri patur uzskatu par ”grēcīgumu” tic, ka Jēzus nebija spējīgs grēkot. Viņš nevarēja pa īstam pieredzēt kārdinājuma varu un tāpēc nav spējīgs pa īstam just līdzi mūsu dzīves cīņām un grēcīgajiem kārdinājumiem. Mums ir jāsaprot, ka nav vajadzīgs kaut ko pieredzēt kārtībā, lai to saprastu. Dievs zina visu par visu. Tajā laikā, kad Dievam nekad nav bijusi vēlme grēkot un Viņš noteikti nekad nav grēkojis, Dievs zina un saprot, ko nozīmē grēks. Dievs zina un saprot, ko nozīmē būt kārdinātam. Jēzus var just un jūt līdzi mūsu kārdinājumiem, jo Viņš par to zina visu, bet tomēr ne tāpēc, ka Viņš ir ”pieredzējis” visas tās pašas lietas, ko mēs esam.
Jēzus zina, ko nozīmē būt kārdinātam, bet Viņš nezina ko nozīmē grēkot. Tomēr tas neaizkavē Viņu palīdzēt mums it visā. Mēs esam kārdināti ar lietām, kas ir vispārpieņemtas starp cilvēkiem (1.Kor.10:13). Vispārēji šie grēki var tikt sadalīti trīs dažādos tipos - ”miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība” (1.Jņ.2:16). Izpētiet Ievas kārdinājumu un grēku, kā arī Jēzus kārdinājumus un jūs atradīsiet, ka abu viņu kārdinājumi nāk no šo triju tipu kategorijas. Jēzus bija kārdināts katrā veidā un dzīves sfērā tāpat kā mēs esam, bet Viņš palika perfekti svēts. Lai arī mūsu samaitātā daba vienmēr gribēs, lai piedalāmies grēcīgās rīcībās, tomēr, caur Kristu mums ir dota spēja jeb vara pārvarēt grēku, jo mēs vairāk neesam grēka vergi, bet gan drīzāk Dieva vergi (vēstulē Romiešiem 6 nodaļa, īpaši panti 2 un 16-22).
English
Vai Jēzus varētu būt grēkojis? Ja Viņš nebija spējīgs grēkot, tad kā Viņš var just līdzi mums grēciniekiem (Ebr.4:15)? Ja Viņš nebija spējīgs grēkot, tad kāda bija nozīme Viņa kārdināšanai?
