Jautājums
Ko nozīmē būt par vienu miesu laulības dzīvē?
Atbilde
Apzīmējums ”viena miesa” nāk no 1.Moz.gr. ziņojuma, kad tika radīta Ieva. 1.Moz.gr.2:21-24 ir aprakstīts process, kura laikā Dievs radīja Ievu paņemot ribu no Ādama sāna, kamēr viņš gulēja. Ādams atpazina, ka Ieva ir daļa no viņa - faktiski viņi bija ”viena miesa.” Apzīmējums ”viena miesa” nozīmē to, ka tāpat kā mūsu ķermenis ir viena vesela vienība, nav sadalāms gabalos un joprojām uzskatāms par vienu veselumu, tāpat arī Dievs nolēma un vēlas, lai laulību attiecības būtu tādas pašas. Pēc laulībām vairāk nepastāv divas vienības (divi indivīdi), bet gan viena vienība. Attiecībā uz jauno savienību pastāv vairāki aspekti.
Tik tālu, cik vien emocionālā pieķeršanās ir piesaistīta, priekšroka tiek dota jaunajai savienībai pāri visām citām iepriekšējām un turpmākajām attiecībām (1.Moz.gr.2:24). Dažās laulībās partneri turpina lielāku uzsvaru likt uz attiecībām ar to vecākiem nekā ar jauno partneri. Šis ir drošs līdzeklis laulības sabojāšanai un Dieva acīs tā ir pilnīga aplamība, jo laulību oriģināls ir balstīts uz principu ”atstāt un pieķerties.” Līdzīga problēma var rasties arī tad, ja dzīvesbiedrs sāk attīstīt tuvākas attiecības ar bērnu tā emocionālo vajadzību apmierināšanai, nekā ar savu laulāto draugu.
Emocionāli, garīgi, intelektuāli, finansiāli un katrā citā iespējamajā veidā pārim ir jākļūst par vienu veselu. Tieši tāpat, kā viena ķermeņa daļa rūpējas par citām ķermeņa daļām (kuņģis sagremo pārtiku ķermeņa labā, smadzenes vada visu ķermeni kā vienu veselu, rokas strādā visa ķermeņa labā utt.), tāpat arī laulības dzīvē partneri rūpējas viens par otru. Neviens no viņiem pašu nopelnīto naudu vairs neuzskata tikai par ”manu,” bet gan ”mūsu.” Vēstulē Ef.5:22:23 un Sak.gr.31:10-31 teiktais piedāvā vīra un sievas lomām attiecīgu neatkārtojami vienreizīgu vienotības piemēru.
Vīrs un sieva kļūst par vienu miesu fiziski, kā rezultātā tiek radīti bērni. Bērni iegūst specifisku ģenētisko saturu, kas raksturīgs šai vienībai. Kā arī, skatoties uz seksuālo aspektu Bībeliski, tad vīra un sievas ķermeņi vairāk nepieder tikai viņiem pašiem, bet gan partneriem (1.Kor.7:3-5). Partneri vairāk nekoncentrējas uz sava personiskā labuma apmierināšanu, bet gan vērš savu uzmanību un partnera vajadzībām.
Šī vienotība starp abiem partneriem un vēlme darīt labu vienam priekš otra nav automātiska, it īpaši pēc cilvēces grēkā krišanas. Vīrietim ir teikts ”pieķerties” savai sievai (1.Moz.gr.2:24). Šī frāze satur divas domas. Viena no tām saka, ka jābūt ”pielīmētam” savai sievai ar to norādot cik tuvām laulības saitēm ir jābūt. Otrā doma ir tāda, ka burtiski ”jādzenas pēc sievas.” Šī ”dzīšanās pēc sievas” iet daudz tālāk nekā tikai ikdienas uzmanības izrādīšana un ir jāturpina visu laulības laiku. Gadās, ka miesiskās tieksmes tiek nostādītas tā, ka ”tiek darīts viss, kas labi priekš manis” vairāk nekā laulības partnera labuma apsvēršana. Šī koncentrēšanās uz sevi rada miesisku vēlmju apmierinājuma paradumus, kas laulības dzīvē visbiežāk ieviešas uzreiz pēc ”medusmēneša.” Tā vietā, lai koncentrētos uz savām vajadzībām, kuras viņš vai viņa neapmierina, pareizākais ir koncentrēties uz partnera vajadzību apmierināšanu.
Lai cik jauki arī nebūtu dzīvot laulībā apmierinot viens otra vēlmes, tomēr Dievam ir augstāki mērķi attiecībā uz laulību. Ja abi partneri ar savām dzīvēm bija kalpojuši Kristum jau pirms laulībām (Rom.12:1-2), tad tagad tie kalpo Kristum kopā kā viena vienība un audzina bērnus kalpojot Dievam pilnā paklausībā Viņam (1.Kor.7:29-34; Mal.gr.2:15; Ef.6:4). Ļoti labs piemērs ir atrodams Ap.d.grām.18.nodaļā, kur varam lasīt par Akvilu un Priskillu. Ja pāris nodosies kalpošanai Kristum, tad Svētā Gara dotais prieks būs pastāvīgs viņu laulībā (Gal.5:22-23). Ēdenes dārzā bija trīs personas – Ādams, Ieva un Dievs – tāpēc prieks bija vienmēr klātesošs. Tātad, ja Dievs ir laulības centrā, tad pāris izbaudīs prieku un līdzsvaru. Īsta un patiesa vienotība bez Dieva nav iespējama.
English
Ko nozīmē būt par vienu miesu laulības dzīvē?
