Jautājums
Vai radīšana ir zinātniska?
Atbilde
Pēdējā laikā ir ļoti daudz diskusiju par kreacionisma (turpmāk tekstā – radīšanas) pamatotību, definētu kā ”ticība, ka visa universa dzīvo organismu oriģināli ir cēlušies no īpašā dievišķās radīšanas akta, kā tas ir rakstīts Bībelē, bet ne no dabiskiem procesiem kā piem. evolūcijas.” Zinātniskā radīšana, bieži vien pasaulīgās savienības noraidīta, tiek apsūdzēta tanī, ka tai nepiemīt zinātniska vērtība. Tomēr, katru radīšanas tematu var skaidri aplūkot no zinātniskās pieejas punkta. Radīšana sniedz ziņojumus par reālās pasaules notikumiem, vietām un lietām. Tas nav saistīts tikai ar subjektīvām domām vai abstraktiem jēdzieniem. Pastāv vispāratzīti zinātniski fakti, kas ir savienojami ar radīšanu. Veids, kā šie fakti saskan viens ar otru, paši par sevi sniedz radīšanas izskaidrošanu. Tieši tāpat, kā tiek izmantotas citas, plašas zinātniskās idejas sniedzot sakarību un saskaņotību attiecībā uz kādu faktu virkni, tāpat arī notiek ar radīšanu.
Tādā gadījumā, kā radīšana ir pretstats ”naturālismam,” definētam kā - ”filozofisku uzskatu sistēma un metodoloģisks princips, pēc kura daba ir visa pastāvošā pamats un sabiedrības attīstība ir izskaidrojama ar dabas likumiem; un pārdabiskie vai garīgie izskaidrojumi tiek izslēgti zinātniski, nepieļauti vai neņemti vērā?” Jāatzīst, ka atbilde ir atkarīga no tā, kā jūs definējat ”zinātni.” Pārāk bieži ”zinātne” un ”naturālisms” ir aplūkoti kā viena un tā pati nozare izslēdzot radīšanas uzskatus pēc definīcijas. Šāda definīcija pieprasa neloģisku naturālisma godāšanu. Zinātne ir definēta kā nozare, kas ”novēro, identificē, apraksta, izpēta eksperimentāli un izskaidro fenomenālas parādības.” Nekas nepieprasa zinātni attiecībā uz naturālistisko dabu. Naturālisms, tāpat kā radīšana, pieprasa virkni iepriekšpieņēmumu, kas nav radīti eksperimentu rezultātā. Tie nav ekstrapolitēti (extrapolation – parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību) no faktiem vai atvasināti no izmeklējumu rezultātiem. Šie filozofiskie iepriekšpieņēmumi ir pieņemti jau pirms jebkādas informācijas saņemšanas un izpētes. Sakarā ar to, ka naturālisms un radīšana ir spēcīgi ietekmēti caur iepriekšpieņēmumiem, kas nav ne pierādāmi, ne pārbaudāmi; un ievada diskusijas ievērojami agrāk pirms pašiem faktiem, var droši teikt, ka radīšana ir tikpat zinātniska kā naturālisms.
Tāpat kā naturālisms arī radīšana var būt ”zinātniska” tāpēc, ka tā ir savienojama ar zinātniskajām izmeklēšanas metodēm. Tomēr, šie divi jēdzieni nav zinātniski paši par sevi, jo abi iekļauj aspektus, kas nav uzskatīti par zinātniskiem to parastajā nozīmē. Kā arī, ne naturālisms, ne radīšana nav maldīgi vai kļūdaini; t.i. nepastāv eksperiments, kas neapstrīdami un pārliecinoši ar pierādījumiem varētu izslēgt viens otru. Tikai un vienīgi balstoties uz šiem diviem punktiem mēs varam redzēt, ka nepastāv loģisks iemesls apsvērt vienu no tiem esam vairāk zinātniski ticamu kā otru.
Viens no galvenajiem iemesliem kāpēc naturālisti vēlas noraidīt radīšanas konceptu ir jēdziens attiecībā uz brīnumiem. Ironiski, bet naturālisti uzsver, ka tāds brīnums, kā īpašā radīšana nav iespējams tāpēc, ka it kā pārkāpj dabas likumus, kuri ir skaidri novēroti vēstures gaitā. Pēc vairākiem apsvērumiem šāds uzskats ir ironisks. Vienreizējs piemērs tam ir bioģenēze, teorija, ka dzīvā matērija rodas tikai no dzīvās matērijas. Bioģenēze ir viens no zinātnes pilnīgi atspēkotajiem jēdzieniem. Neskatoties uz to, patiess naturālistu uzskats pieņem, ka dzīve uz zemes – sevis kopēšana, sevis uzturēšana, kompleksa organiskā dzīve – ir radusies nejauši no kādas nedzīvas matērijas. Visā cilvēces vēsturē nav novērots nekas tamlīdzīgs. Izdevīgās evolūcijas izmaiņas kādas nepieciešamas radībai lai tā attīstoties pārietu uz sarežģītāku dzīvības formu arī nekad nav novērotas. Tātad, attiecībā uz ”brīnumiem” radīšanai (vienīgajai) ir spēcīgi pierādījumi, kas dokumentēti Svētajos Rakstos. Apzīmēt radīšanu kā nezinātnisku tās brīnumu dēļ, pieprasa dot līdzīgu apzīmējumu arī naturālismam.
Pastāv vairāki fakti, ko abas puses izmanto savās debatēs attiecībā uz tematu - radīšana pret naturālismu. Fakti ir fakti, bet nepastāv tāda lieta kā fakts, kas visā pilnībā pieprasītu tikai vienu vienīgu izskaidrojumu. Dalīšanās starp radīšanu un laicīgo naturālismu balstās uz atšķirīgām interpretācijām. Attiecībā uz īpašajām debatēm - evolūcija pret radīšanu, Č. Darvins pats norādīja uz šo punktu. Grāmatas ”Sugu izcelšanās” ievadā viņš paziņoja: ”Es labi apzinos, ka tikko viens punkts ir iztirzāts tādā apjomā kādā nav iespējams minēt faktus un sniegt pierādījumus, bieži vien acīmredzamais pats par sevi virza uz gluži pretējiem pierādījumiem attiecībā uz tiem faktiem, kuros es tikko biju guvis panākumus.” Acīmredzami ir tas, ka Č. Darvins ticēja evolūcijai, bet ne radīšanai; tomēr viņš bija gatavs atzīt, ka izskaidrojums ir svarīgs, lai izvēlētos pārliecību. Viens zinātnieks varētu uzskatīt kādu īpašu faktu kā naturālismu atbalstošu, cits atkal to pašu faktu var pieņemt kā tādu, kas atbalsta radīšanu.
Kā arī, fakts, ka radīšana ir vienīgā iespējamā alternatīva tādām naturālistiskām idejām kā evolūcija, padara to par ticamu un pamatotu tematu, it īpaši, kad šī dihotomija (divdalījums) ir atzīta starp dažiem no zinātnes vadošajiem prātiem. Daudzi plaši pazīstami un ietekmīgi zinātnieki norāda, ka vienīgais izskaidrojums attiecībā uz dzīvi ir vai nu naturālistiskā evolūcija vai īpašā radīšana. Zinātnieki nespēj izšķirties, kurš no šiem abiem ir patiess, bet gandrīz visi atzīst, ka viens no tiem ir patiess.
Pastāv vairāki citi iemesli kāpēc radīšana ir racionāla un pieejama studijām zinātniski. Starp šiem abiem ir jēdziens par reālistisko varbūtību, kļūdains makro evolūcijas pierādījumu atbalsts; liecības, kas balstītas uz pieredzi utt. Nav loģiska pamata pieņemt naturālistiskos iepriekšminējumus visā to pilnībā un kategoriski noraidīt radīšanas iepriekšminējumus. Nelokāma ticība radīšanai nav barjera zinātniskiem atklājumiem. Vienkārši atcerieties tādu vīru kā Nūtona (Newton), Pasteura (Pasteur), Mendeļejeva (Mendel), Paskāla (Pascal), Kelvina (Kelvin), Linneja (linnaeus) un Maksvela (Maxwell) sasniegumus. Viņi visi bija pārliecināti un droši radīšanas piekritēji. Radīšana nav ”zinātne” tāpat, kā arī ”naturālisms” nav zinātne. Tomēr radīšana ir pilnīgi savienojama ar zinātni.
English
Vai radīšana ir zinātniska?
